tas ir atkarīgs no tā, ko mēs saprotam ar vārdu "laime"... bet nu... principā jau cilvēks ir laimīgs tajos brīžos, kurus vēlāk vecumdienās var ar smaidu un sirmu galvu atcerēties sēžot pie kamīna un sūcot karstvīnu... un tieši doto brīdi es diez vai atcerēšos, jo tas ne ar ko īpaši neatšķiras no citām svētdienām... tikko izkāpu no vannas, kur pavadīju divas ar pusi stundas, pārbaudu mailus, pārlasu garākos atsūtītos tekstiņus, klausos krievu metāloperu Эльфийская Рукопись un domāju iet vai neiet meklēt brilles un telefonu, jo acis sāp un varbūt piezvanīs kāds, kura zvanu saņemt man būtu patīkami... bet no otras puses, var piezvanīt arī kāds, kuru es nevēlētos dzirdēt un arī savā ādas krēslā es esmu pietiekoši ērti iekārtojies, lai kaut kur ietu... da i kāja mazliet sāp...