pa ceļam svinēt jāņus braucot, bija sabraukuši patēva radi... un mazliet amani samulsināja... es esmu pieradis saņemt komplimentus un esmu no tiem, kas uz komplimentiem atbild ar "es zinu"... bet pie komplimentiem par izskatu es gan neesmu pieradis... ok, sanāk dzirdēt komplimentus par gaumi un par stila izjūtu un par to, ka bārda piestāv... cilvēki nepārstāja jūsmot par manu izskatu, bet es tikai sēdēju un mulsi smaidīju kā jauna meita... kroņa citāts atvadoties no patēva tēvabrāļa "žēl, ka Tu nebūsi, uz tik skaistu cilvēku gribētos skatīties un skatīties..."

un šis posts nav pašapziņas celšanai... es gluži vienkārši esmu nedaudz apjucis... es to visu norakstu uz vecuma marazmu, jo visi manu izskatu slavējošie bija pāri tam vecuma slieksnim, kas saucas "jaunais cilvēk"... un vēl man paziņoja, ka es izskatoties pēc kāda ārzemju diplomāta, bet ne kādā gadījumā pēc latgaļu zemniekbērna... šim apgalvojumam gan es piekritu un nesamulsu..