pēdējās divas dienas...
interesanti braucot no rīta intervēt cilvēkus, sastapt autobusā noklausīties mātes sarunu ar aptuveni divgadīgu bērnu:

- re kur sunītis
- suītis
- (izrunā vārdu, ko neesmu dzirdējis)
- (atkārto šo vārdu)
- kādā tas ir valodā?
- kievu
- nepareizi, ivrītā...
kāpēc mana mamma man divu gadu vecumā nemācīja ivrītu?

ļoti interesanti pakontaktēties ar cilvēku, kurš, izrādās, ir sēdējis vairākās koncentrācijas nometnēs un pat vienu brīdi SS sastāvā apsargājis vācu koncentrācijas nometnes... un šis pats cilvēks esot pazinis manu vectēvu, par kuru man bija ļoti interesanti paklausīties jaunas, vēl nezināmas lietas...

izrādās, ka filmās pārspīlē ar krūšturi uz lustras... patiesībā to tur uzmest praktiski nav iespējams... nu vismaz ir ļoti problemātiski...

interesanti ir arī, kad sieviete, kas guļ blakus svešā dzīvoklī, dzirdot zvanu pie durvīm, paziņo, ka ja ir ieradušies dzīvokļa saimnieka vecāki un viņi ienāks iekšā, viņa izliksies, ka mani nepazīst... un viņu vecāki noteikti pazīst... ehh, sievietes un viņu asprātība... ;D

reizēm ir ļoti patīkami sastapt uz ielas cilvēkus, kas kādreiz ir nozīmējuši vairāk par visu pasaulē... pat ļoti patīkami...

atziņa no tiesību teorijas lekcijas - jebkuras problēmas var atrisināt ļoti vienkārši... vienkārši kādam ir jānomirst un viss atrisinās pats no sevis... nu izņemot ar krimināllikumu saistītas lietas... tur tas tikai sarežģī situāciju... bet ģimenes lietās nāve ir labākais līdzeklis problēmu risināšanai...