stila upuris... ;D
- Lord, man ir vientuļi...
- es arī esmu vientuļš, un kas no tā?
- bet tev tas piestāv...


un ja padomāt, tad vientuļš es tiešām esmu nevis tāpēc, ka tāds būtu pēc dabas (kaut gan bērnībā biju visai šizoīds, ar laiku kļuvu gandrīz ekstraverts) vai arī nevienam nebūtu vajadzīgs... vientuļš es esmu tikai tāpēc, ka tas man piestāv... es to esmu izvēlējies, jo tā izskatās labāk...

un ja vēlreiz padomāt, tad arī mana pēdējā laika lielākā trauma - celibāts ir vienīgi stila jautājums... es te nesen parēķināju, ka neesmu skūpstījis meiteni kopš jūnija un arī tad tā bija dažas sekundes ilgusi epizode pēc daudzu mēnešu miera perioda... un celibāts ir stila jautājums, jo man nepiestāv izrādīt seksuālu uzmanību sievietēm...

citi stilam pielāgo savu apģērbu, es pielāgoju savu izturēšanos un domāšanu... nezinu cik tas ir normāli, bet īpaši laimīgāks no tā es neesmu kļuvis... un ņemot vērā, ka ir ļoti maz cilvēku, kam šis mans tēls patīk, rodas jautājums: "kam tas vispār ir vajadzīgs?"... a vajadzīgs tas ir man... man pašam...

šeit sastopas zemākās vajadzības ar augstākajām vajadzībām un augstākās pagaidām gūst virsroku... kā izrādās, pat alkohola reibumā augstākās saglabājas un nedod iespēju zemākajām...

krīzes periods beidzies, nedēļa nodzīvota skaisti... jāsāk veidot jauno dzīvi...