Viss cits figņa, bet atsauci atmiņā manas krustmātes nu jau nelaiķi vīru, kurš arī nebija nekādā sajūsmā par viņas diezgan ierobežoto, bet tomēr vēlmi kaut kādās jubilejās tusēt ar radiem/draugiem, par kuriem, kā tagad labi saprotu, viņš nebija diezko augstās domās.

Nu, jā, un bija kaut kāda krustmātes, pieņemsim, 52 gadu jubileja vai kas tamlīdzīgs, svinības notika klasiska Imantas 3 istabu dzīvokļa viesistabā, kurā pie galda visai saspiesti bija teju vai divdesmit viesu, tikai vīra nebija, jo viņš esot aizņemts. Kaut kur 80to beigās tas bija. Iestājās pulkstenis 21:00, laiks ziņām televizorā, televizors tajā pašā viesistabā, kur sēž tie saspiestie viesi. Atveras guļamistabas durvis, parādās viegli izpūrušais krustmātes vīrs ar apskretušu ķebli rokās, tērpies tikai ne ļoti svaigā vaifbīterī un zili strībotās apakšbiksēs. Viesi apklust, viņš, ne ar vienu nesveicinoties, pieiet pie televizora, noliek tabureti, apsēžas, ieslēdz televizoru, skatās ziņas. Krustmāte kaut ko vāri "kungs nav omā" vai ko tādu, ļoti pamazām sarunas pie galda atsākas. Ziņas beidzas, apakšbiksēs tērptais kungs savāc tabureti, ne vārda neteikdams aiziet atpakaļ uz guļamistabu.

No tās reizes viņš kļuva par pilnīgu manu autoritāti attieksmē.