Man arī to vienmēr teikuši. Jau kopš bērnības. Man vēl ir tā, ka defoltā sejas izteiksme ir tāda antismaidīga un acu skatiens caururbjoši naidīgs kā musļiku šahīdam. Tas kopā manu reālistisko, nedaudz pesimistisko skatījumu uz dzīvi un viegli cinisko parupjo humoru padara mani par piāra katastrofu. Pat daži skolotāji (protams, sievietes) pamatskolā man vaicāja ko es tāds nīgrs, bet es saku, ka wtf, neesmu. Viena jauna praktikantu beibe bezmaz vai sāka hīstērot un plūst asarās dēļ tā, ka es sēdēju pirmajā solā un tā neiejūtīgi blenzu uz viņas švakajiem pirmajiem solīšiem pedagoģijā. Praktikantēm gan tomēr laikam jāsāk ar daudz mazāka vecuma bērniem.

Bet papildus tam es tiešām principiāli izjūtu nepatiku pret falšo pozitīvismu un baltzobu smaidiem, kas ir raksturīgi anglosakšu zemēs. Es labāk jūtos godīgā, drūmā vietējo salašņu sabiedrībā, nekā kaut kādos tusiņos, kur novākušies feiki pozitīvie tipiņi, kas ar atrieztiem zobiem cenšas viens otru pārspēt pozitīvā skatījumā uz dzīvi.