tā ir absolūta mistērija, mans skaidrojums, kas manās ne īpaši adekvātajās smadzenēs tobrīd bija, ka es viņus ne īpaši redzu (bija sašaurinājies redzes leņķis un no cilvēkiem redzēju tikai neskaidras kontūras), tad viņi arī mani neredz :D

un vispār ar sporta zāli es tā arī neesmu atkodis, kas tur īsti notiek, vairums klasisko amerikas "likumu" tur nedarbojas, teiksim, tā ir vienīgā vieta, manā pieredzē, kur cilvēki praktiski nesveicinās - sveicinās ar personālu, bet ne savā starpā, kaut arī komūna nav īpaši liela un es jau ne tikai pēc izskata pazīstu vairumu apmelētāju, es pat par vairumu zinu ko viņi dara un kādā kārtībā, un tas ņemot vērā, ka es šajā komūnā esmu tikai pusgadu un pārsvarā ar degunu Kindlā... cilvēki vienkārši izliekas, ka viens otru nepazīst... un atejot 100 metrus no sporta zāles šie paši cilvēki sveicināsies ar tevi uz ielas, jo... jo cilvēki sveicina cilvēkus uz ielas :D

jā, nav likumu bez izņēmumiem... mans otrais minējums, es pietiekoši veikli slēpu to, ka mirstu :D Regita jau arī nesaprata... viņa mani atrada kaut kur pusceļā, kad es jau divreiz biju pakritis, pabijis laukā un apgāzis bildes, un viņa man sāka stāstīt kaut kādu nerelevantu figņu par piedzīvoto... un tikai kad pateicu, ka diemžēl nespēju īpaši uztvert viņas stāstījumu, jo tūlīt zaudēšu samaņu, pamanīja, ka esmu bāls, sēžu kaut kā dīvaini šķībi, kā rezultātā noslīdēju uz grīdas, tad arī recepcionists pamanīja, ka kaut kas nav tā...