par izpalīdzēšanu
amerikāņu kultūra man it nemaz nav tuva, bet ir dažas no mazotnes iemācītas īpašības, kuras man ļoti patīk... viena no tām ir izpalīdzība... Eiropā arī cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi, sevišķi - dienvidos un laukos, bet šeit tas ir tādā pašsaprotamības līmenī, ka kļūst pielīpoši... nu, savā dzīvē es esmu izsaucis ātro palīdzību uz ielas nokritušam cilvēkam precīzi vienu reizi dzīvē, un tas bija tikai tāpēc, ka tas bija pie manas kāpņutelpas, naktī un bija ārkārtīgi maza iespēja, ka viņu vēl kāds ieraudzīs... normāli es vienkārši paeju garām pat nepamanot, ka cilvēks ir nelaimē.. un es nedomāju, ka tā ir vienkārši mana vienaldzība... lai cik to nebūtu nejauki atzīt, tā tomēr ir mūsu kultūras īpatnība... es nesaku, ka mēs visi tādi esam, mana sieva, piemēram, ir kaitinoši izpalīdzīga pat tad, kad cilvēkiem nekāda palīdzība patiesībā nav vajadzīga..

Amerikā ir citādāk un tik organiski, ka pat lipīgi.. es pats esmu sācis jautāt cilvēkiem uz ielas vai viņiem nav vajadzīga palīdzība, ja, piemēram, cilvēks izskatās pazudis, cenšas iekustināt mašīnu vai, piemēram, nevar uzkāpt slidenā uzkalniņā... un tas ir tik... dabīgi, nepiespiesti un pašsaprotami.... jau Iļfs ar Petrovu (tie paši, kas ar 12 krēsliem) 35. gadā piedzīvoja šo uzvedību, kad iebrauca grāvī un nepagāja pāris minūtes, kad parādījās glābēji:

Вытащивший нас на дорогу американец не пожелал даже выслушать нашей
благодарности. Помощь в дороге не считается в Америке какой-то особенной
доблестью. Если бы наш спаситель сам попал в беду, ему так же быстро и молча
помогли бы, как он помог нам. О том, чтобы предложить деньги за помощь, даже
и говорить нельзя. За это могут страшно обругать.

tā patiešām ir, un ne tikai uz ceļa.. ar 'paldies' vienmēr ir pilnīgi pietiekoši... Amerikā nauda spēlē ārkārtīgi lielu lomu,bet neiedomājies par palīdzību piedāvāt naudu, tas ir drausmīgs aizvainojums... ir lietas par kurām ir jātipo obligāti, bet tas ir tad, kad cilvēks tev palīdz tāpēc, ka tas ir viņu darbs... ja cilvēks izpalīdz ārpus darba, pat ja ir tērējis savu laiku un naudu, amerikānis naudu, visdrīzāk, nepieņems, pat lai nosegtu radušos izdevumus... kaut arī ne vienmēr var droši zināt, vai tev palīdz darba ietvaros, vai tā ir cilvēcīga reakcija...

jebkurā gadījumā - šī sociālistiski individuālistiskā tauta demonstrē tik patiesu beznosacījuma izpalīdzību, ar kādu nekur citur pasaulē tādos mērogos neesmu sastapies..