par grāmatnīcām
Viena no lietām, ar ko man Jaunanglija patīk krietni vairāk par Kaliforniju (šādu lietu ir vesels vezums gan) ir tas, ka Jaunanglijā publiskajā telpā praktiski nevar dzirdēt popmūziku (atskaitot brendu apģērbu veikalus). Skan viss kas, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar smago metālu, protams, ar visām džezu, blūzu, roka u.c. variācijām. Kalifornijā dzirdēt kaut ko, kas nav popmūzika (ne visās gan pilsētās, lielākajās, izņēmums var būt Sacramento) sanāca ļoti reti.
Bet īpaši jauki ir grāmatveikali. Nu, pirmkārt, kurš grāmatveikalos nav bijis ārpus Latvijas vai Krievijas, var iztēloties tādu Jāņa Rozes grāmatnīcu, bet vairums grāmatveikalu (ne tikai ASV, arī lielā Eirpas daļā) vairāk atgādina mājīgas antikvariāta bodītes. Un parasti tur ir pārdevējs, kurš ir sava darba fanātiķis, kuram nereti arī pieder veikals, un kurš ar savu personību aizpilda šo telpu (kas ir pieredzējis Robert’s books Roberta laikos, sapratīs par ko ir runa). Un viens no svarīgiem momentiem ir mūzika. Mūzika vienmēr būs īpaša un atbilstoša tikai šim veikalam. Tā var būt akadēmiskā mūzika - operu ārijas vai klusi klavierkoncerti, tas var būt enerģisks džezs vai progroks, bet tas vienmēr pilnībā atbildīs veikala interjeram, ritmam un saturam. Grāmatveikali ir vieta, uz kurieni mēs ejam baudīt atmosfēru.
Un otrā lieta par grāmatveikaliem - tajos gandrīz vienmēr ir grāmatas latviešu valodā. Un dažreiz to ir daudz. Pārsvarā gan izdotas Austrālijā, Zviedrijā, Kanādā vai ASV, bet gadās arī kaut kas jauns un svaigs. Šādi ASV latviešu komūna ir pastāvīgi klātesoša. Interesanti, ka poļu vai lietuviešu valodā grāmatas tik bieži neredz, bet krievu valodā gan ir pietiekoši.
Tad nu no 100 kg grāmatu, kuras nosūtījām uz mājām, vismaz 30 kg ir latviešu valodā.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: