Tieši tā arī uztvēra - pārsvarā sajūsminājās, "pareizie" nervozi trinās, bet bija par glupu, lai pamatotu nepatiku (latviešu Pērkone gan šņāca par reakcionāru kino, demonstrējot padomju cilvēka prasmi atpazīt cenzūras apiešanu).
Interesanti, ka preses konferencēs un intervijās Estlunda maniere, apejot tēmas un jautājumus, reizēm bija ļoti līdzīga filmas Kristiana manierei, viss līdz perfekcijai izstrādāts - pat pēcspēle jau ārpus pašas filmas. Viņš ļoti daudz mācījies kopš "Play", pēc kuras daži gudrinieki viņu sauca par rasistu, jo domu policijas ietekme kopš tā laika ir vairākkārt pieaugusi.