par laikmetīgo mīlestību un ģimeni
kādreiz ģimene tika veidota pēc izdevīguma principa, ne tikai artistokrāti, par kuriem visi zina, ka vecāki noteica, kas būs otrā puse un laulības tika slēgtas ļoti agrā vecumā, ar vienkāršo tautu bija ļoti līdzīgi - laulības noslēgšanu noteica izdevības princips... deviņpadsmitajā gadsimtā sākās romantisms un cilvēki sāka domāt, ka mīlestība un jūtas ir svarīgākas par materiālām vērtībām, bet lielākoties jau tā bja vairāk filosofēšana... divdesmitais gadsimts iezīmējās ar to, ka nu jau lielākoties varēja izvēlēties, ar ko viedot ģimeni, mīlestība kādu laiku bija aktuāls laulības slēgšanas iemesls... un te nu mēs nonākam līdz mūsdienām - mēs joprojām paši izvēlamies, ar ko veidot ģimeni, taču to lielā mērā nosaka izdevības princips, mēs noslēdzam laulību vēlākā vecumā un esam kļuvuši pragmatiskāki... tad nu mēs kopojamies apkārt līdz saviem trīsdesmit gadiem, ziedojam mīlestību/-as ja tāda/-s rodas par labu izglītībai un karjerai un tikai, kad jau esam piepildījušies, kā personības, izvēlamies pēc anketas principa sev līdzīgu būtni, arī ar izglītību un karjeru, un precam nost un veidojam mūsdienīgu ģimeni, kur bērnus, tieši tāpat, kā iepriekšējos gadsimtos turīgās ģimenēs, audzina sveši cilvēki...