Esi labi uztvēris pašapmāna aspektu :) Un viendabības tur, tāpat kā citur, protams, nav, tāpēc arī grūti kādas etiķetes sazīmēt un pielipināt.
Man šķiet, ka viņos, īpaši salīdzinot ar zviedriem, ir daudz vairāk viegluma, humora un zemnieciska praktiskuma, kurš pašapmāniem ļaujas tikai līdz brīdim, kad tas sāk ietekmēt viņu praktiskās ērtības, tad iekšējais humorīgais dāņu zemnieks saka - pag, pag, manā sētā šitā nebūs gan.
Ja, piemēram, fon Trīrs būtu zviedru režisors, zviedri būtu no kauna nomiruši un visiem iespējamiem veidiem no viņa atkratījušies un atrakstījušies, bet dāņi parausta plecus un saka - ok, brīvs džeks brīvā valstī var teikt un filmēt, ko domā.