reizēm Lords kļūst infantīls... sevišķi taisnojoties... no kāda maila:
es nebiju pazudis... sēdēju ceļmalā, lasīju Vinniju Pūku un sapņoju par tālajām zemēm, kur stikla kalnā guļ princese, ko man būs jaiet atbrīvot no ļaunā pūķa... bet tas velāk... kad izaugšu...

pagājušajā nedēļā izkrita vēl viens piena zobiņš... mamma teica, ka jāuzmet uz krāsns, tad to paņems leprikons un vietā noliks zelta monētu... es tā arī izdarīju, bet zelta monētu tā arī neatradu... pateicu par to mammai, bet viņa teica, lai paciešos, ka leprikons noteikti atnāks...

šodien ārā ir skaists laiks... kaimiņu puikas aizgāja uz ezeru peldēties... es arī gribēju iet līdzi, bet mamma teica, ka mani ūsainais sams ievilks ūdenī, tāpēc bez vecākiem nedrīkst...

un vēl šodien notika kas ļoti jauks... kaimiņu meitenes man sapina pieneņu vainagu... tā nu es tagad sēžu ar pieneņu vainagu galvā un lasu Vinniju Pūku... ;))