par Camino, turpinot domāt
18/04/14 /16.30 kaut kur aiz Alvarge [vispār jau Alvorge, un vieta saucās Vale Florido]
(..)Lietus nelija, kaut arī ūdens gaisā bija ļoti daudz. Šķiet, ka tā bija skaistākā dūmaka, ko es jebkad esmu redzējis. Arī ceļš, kad nogāja no asfalta, bija labākais so far – nelielas taciņas caur mežiem, aizaugušām sādžām, ļoti daudz drupu, ļoti daudz akmeņu, ļoti daudz ziedu un bieza bieza dūmaka. Domas klīda galvenokārt pa to, ka lielākā daļa no tā, kas mūs uztrauc ikdienā, ir viens vienīgs vanitas. Un viss dzīvē ir vanitas, tāpēc jāmēģina dzīvi tvert vienkāršāk. Viss ir pārejošs un visi ir mirstīgi. (..)