par analīzes rāmjiem no izlasītā
lasot daiļliteratūru, sevišķi sci-fi, kas ir mana pamatliteratūra, izlasīto jāanalizē grāmatas - jau izlasītā ietvaros... tā vienmēr ir sava pasaule, ar saviem likumiem un tā... lasot zinātnisko literatūru pēc sci-fi man dažreiz ir grūti pārslēgties un sākmā izlasītās lietas cenšos apjēgt un analizēt nevis balstoties uz iepriekšējām zināšanām, bet gan tās pat grāmatas vai raksta ietvaros... tikai šodien to piefiksēju lasot "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā 1914-1939"... starp citu samērā jēdzīga grāmata, tik žēl, ka autore ir gana feministiski noskaņota un zinātniskās monogrāfijas par interesantu tēmu daiļumu nedaudz grauj autores personīgās attieksmes un nostājas netieša definēšana un uzsvēršana... nu un nedaudz par daudz liekas informācijas un daiļliteratūras piesitiens valodā, bet citādi faktu ziņā ļoti vērtīga grāmata...