īsumā - 1) kritisko domāšanu viņa darbos vispār nesaskatīju, vismaz ne mūsdienu izpratnē; 2) kurš gan 19. gadsimtā nekritizēja kristietību? nu, atskatot dažādus puritāņus, protams

garāk un nestrukturētāk ne jau Nīče to sāka, viņš bija viens no daudziem... ne viņš izdomāja kritisko domāšanu, ne pirmais sāka kritizēt kristietību. Sludināja viņš ne tik daudz kritisko domāšanu, kā atteikšanos no novecojušajām morāles normām un attiecībā uz savu filosofiju viņš īpašu kritiku nepieļauj un tajā pašā Ecce Homo diezgan aktīvi zākā... Vairāk izklausās pēc dusmīga onkuļa, kam kāds ir nodarījis pāri un tagad staigā bubinādams.... un vispār jau tā forma "es esmu dusmīgs", "man riebjas", "es nevaru iztrēt", "es - ateists", "es saku, ka kristietība ir #uiņa, ergo tā ir #uiņa" un tagad visiem būt tā domāt... nu nez nez... vismaz lasot šādas lietas 21. gadsimtā izklausās nedaudz smieklīgi... no otras puses, palasot dažādus deviņpadsmitā gadsimta dekadentus, tur ne tādas vien atziņas nāk laukā, piedevām pamatotas loģiskāk, kā "es tā saku, tāpēc tā ir".... un vēl - kas attiecas uz kristietības kritiku, tad nevienam tas nesanāca labāk, kā protestantisma praviešiem - Luteram un Kalvinam

nu tā es to visu saprotu...