ja es vēl kaut reizi kaut kur braukšu ar savu mammu, ceru, ka būšu komatozā stāvoklī un neko apkārt neredzēšu... Tēvs jau braukā tā, ka es palieku sirms, bet māte ir vēl ekstrēmāka, jo viņas braukšanas prasmei es tomēr mazliet neuzticos, kaut gan tā brauc jau 20 gadus dien dienā un bez avārijām, atšķirībā no manis...

un žēl, ka es jau Andukam nopirku dāvanu, šodien braucot pa pilsētu iemiedzies sēdeklī un aizmiedzis acis (jo braukšana blakus mammai, manuprāt, ir vienīgā lieta, kas manī spēj radīt stipru distresu un traksmi, ja neņemt vērā braukšanu kopā ar tēvu), pamanīju, ka Rēzeknē ir atvēries Husquarna's specializētais veikals...