par Assassins Creed 4
kad pirmoreiz pilnīgi netīšām tiku pie Assassins Creed pirmā spēle, safanojos, jo lai arī īpaši geimeriem sevi nepieskaitu, taču RPG dažreiz patīk uzspēlēt, lai nedaudz aizietu no realitātes un paslepkavotu cilvēkus gaumīgi veidotā virtuālajā realitātē... spēlei bija burvīga grafika un vadība, mijiedarbība ar priekšmetiem... pasaule, kurā bija viegli iejusties... nu un asasīnu ordeņa cīņa pret templiēriem, kas arī likās drausmīgi romantiski.... nepatika vienīgi tas, ka bija spēles otrs storīlains - nākotnē, kur varonis pieslēdzas sistēmai, lai izdzīvotu sava tāla senča - asasīna dzīves mirkļus...

otrā daļa bija sprādziens smadzenēs, dižrenesances Florence, Venēcija, Roma - geimplejs nopulēts, viss ļoti skaisti - protams bija arī lietas, kas nepatika - man drausmīgi nepatīk, kad spēlēs liek minigeimus... nu un arī paralēlais storīlains kaitināja, bet citādi teju perfekta spēle...

nākamo - trešo daļu ļoti ilgi gaidīju, ar lielām cerībām, līdz uzzināju, ka notikumi Amerikas teritorijā pilsoņu kara laikā... rezultāts - sabāzta amerikāniskā ideoloģija, rietumnieciskā dzīvesveida un domāšanas uzvara un bla-bla-bla, indiānis cīnās par ASV neatkarību :) spēle jau pamatīgi novienkāršota, pievienotas medības (kas man tīri labi patika, pašam neizprotamu iemeslu dēļ) un kuģu kaujas (nepatika pavisam), arī ļoti daudz aktivitātes paralēlajā storīlainā - nākotnē... nākamo daļu vairāk negaidīju, bet tomēr tagad atvaļinājumā uzinstalēju...

vadība novienkāršota līdz diviem taustiņiem, grafikā nekas nav mainījies kopš otrās daļas, visas mijiedarbības, kas gļukoja otrajā daļā, šeit arī gļuko, pa 4 gadiem, kas atdala 2. daļu no 4., nav notikušas nekādas kvalitatīvas izmaiņas... kopējā doma - paņmts Assassins Creed 3, smagi novienkāršots, lai arī cilvēks ar stīviem pirkstiem var pilnvērtīgi spēlēt, paņemti pāris sižeti un kopējā ideja no Karību Jūras Pirātiem (filmām ar Džoniju Depu, kuras nez kāpēc man liekas drausmīgi stulbas un garlaicīgas), vēl pāris grāmatiņas no Treasure Island sērijas un gatavs māsterpīss...

galvenais varonis ir maniakāls slepkava, brutāls velsietis, bet ļoti veikls, ir kaut kāds īpatnējs ideāls, kuram viņš seko, bet kopumā slepkavo pa labi un pa kreisi pilnīgā bezjēgā - ja pārējo daļu storīlainus es vēl spēju saprast (ne vienmēr gan pieņemt), tad šeit bija sajūta, ka vienkārši visiem ir jāmirst... protams, ka lielākā daļa paši izprovocē un tā, bet arī tie, kas padodas, tāpat ir jānogalina, priekškam atstāt potenciālus nodevējus un tā...

galvenais varonis neprot atvērt durvis, spēlē bija drausmīgi daudz gadījumu, kad tā vietā, lai atvērtu durvis (ieskaitot paša fortos un tā, kur nu gan viņam būtu jābūt iespējai iet katrās durvīs), varonis rāpjas pa sienām, pāri mūriem.... ja tomēr atver durvis, tad vienīgais variants ir tās izspert ar kāju.... treasure chestus arī nevis atver, bet gan atsper ar kāju, ar roku, vai zobenu.... brutāls tēviņš :)

nu un man vēl nepaveicās tikt pie krievu tulkojuma... parasti krievi it kā samērā normāli notulko, bet šis nebija no tiem gadījumiem, bija gana daudz vietu, kur izskatījās, ka tulki īsti nezina, ko tulko, un tulkojumi ir salikti tā, kā ir iztulkots... tur, kur tulki nezināja, kā būs, lika caur slešu vairākas nozīmes, tā arī ir palicis...

nu jā, un vēl ģeniālās idejas, pamācības spēlētājam, piemēram "если стражники увидят труп, они могут что-нибудь заподозрить" :D

bet tāpat es veltīju pusotru nedēļu brīžiem spēlējot pa 16 stundām un visu šo padarīšanu izgāju :D un pat jūras kaujās brīžiem tā iejutos, ka dienas veltīju tikai jūras kaujām vien... pat muļķības iesūc... rakstot šo ierakstu, veiksmīgi atinstalēju un atkal kādu laiku vairāk neesmu geimeris :)