par rudeni.. un vispār...
rudens manā apziņā katru gadu iestājas tajā laikā, ka sāk aiz balkona loga naktīs circeņi dziedāt... pirmajā vakarā tad vienmēr ir sajūta, ka nu jau vasara iet projām... šogad gan tas notika, kad laukā vēl bija +32 grādi, bet iekšēji kā vēl nekad sajutu rudeni...

un tagad jau nāk klāt rudens sapņi un pilnīga dezorientācija no rītiem, piemēram, šorīt mazgājoties dušā es domāju, ka kaimiņi urbj sienā caurumu tieši pretī manai galvai, jo ar troksni vibrēja gan plauktiņš ar vannas piederumiem, gan arī pati siena... norakstīju visu uz ventilācijas šahtas ventilatoru, taču, kad izslēdzu dušu, sapratu, ka ar ventilatoru viss ir kārtībā, bet troksnis un vibrācija turpinās... jau biju noslaucījies, ka sapratu, ka viss haoss ir no tā, ka zobu birstei neesmu izslēdzis vibratoru un nolicis to uz metāla plauktiņa...

un sapņi... jā, no šiem sapņiem var rakstīt grāmatas... daudz notikumu un satura un pat šķietamas jēgas un pilnīgs haoss... un visam pa virsu kaut kāda nolemtības sajūta...

jā, tieši nolemtības sajūta raksturo pēdējā laika emocionālo stāvokli... gan jau nāks ziema un viss nokārtosies...