Kāpēc lai, lasītājs vulgaris, kas veido EN grāmatu tirgu ar savām izvēlēm, nevarētu šādā pašā veidā veidot grāmatu tirgu Latvijā? T.i., ar ko EN grāmatu tirgus ir principiāli atšķirīgs no LV tirgus? Jā, tirāžas tur ir lielākas, bet lasītājs taču ir līdzīgs.
Vēlreiz un lēni formulējot:
- e-bibliotēka aizsniedz JAUNU tirgu. Tie cilvēki, kas jau tāpat lasa un pērk papīra grāmatas, neizvēlētos to vietā ekskluzīvi izmantot e-bibliotēkas piedāvājumu, jo papīra grāmata ir ērtāka un pierastāka (ja ar naudām grūti, vienmēr tak ir papīra bibliotēka). Tie cilvēki, kas labprāt lasa/meklē informāciju internetā, ir tie, kurus papīra grāmatnīcas saista mazāk. E-bibliotēka viņiem tiek klāt, ieinteresē, un pastāv lielāka iespēja, ka cilvēki, kas šādā veidā pārliecinās, ka grāmatas ir okei, lasīs vairāk. Arī papīra grāmatas. (Ar IQ un drosmi apveltīta izdevniecība iedotu visas pārdošanā esošās grāmatas saskanēt ar lūgumu pielikt elementāru linku uz interneta veikalu - "nopērc par xx latiem šeit un lasi vannā ar komfortu".)
- pretējais variants: nogriezt pieeju lasīšanai - ilgtermiņā strādā pret izdevējiem, jo internetā ar e-bibliotēku nekonkurē papīra grāmata, tur ar e-bibliotēku konkurē Atlants un bezmaksas spēlītes. Jo vairāk cilvēks lasa, jo vairāk viņš lasa (tas, starp citu, ir pētījums - patiešām ir tā, ka cilvēki, kas lasa vairāk, izrāda pieaugošu tendenci lasīt, kamēr tiem, kas lasa maz vai nemaz, lasīšanas tendence nepieaug). T.i., samazinot e-grāmatu pieejamību, izdevēji samazina vēlmi lasīt (vai vismaz lasīt attiecīgajā valodā) un līdz ar to ilgtermiņā samazina pieprasījumu pēc grāmatām.

Un tas gadījums ar Mārtinu nav nekāds izņēmums. Man ir Hobas Assassin's apprentice e-formātā, bet man vajag viņu papīra formā, un tikai Assassin's apprentice dēļ nopirku Fool's Errand. Uzgāju vecu Le Gvinu e-formātā un nopirku papīrā gan tulkojumus LV, gan Gifts no jaunās sērijas. Hollijas Lailas grāmatas man e-formātā ir tik, ka es nevaru tās visas izlasīt, bet tik un tā nopirku The Ruby Key un kautkad, kad būs nauda, nopirkšu The Silver Door. Jo es zinu, ka tie autori ir labi un pirkšanas vērti. Un nezinātu, ja nebūtu dabūjusi pirmo grāmatu izlasīt. Ja es lasītu mazāk, tad šim faktoram būtu vēl lielāka nozīme (izlasot vienu grāmatu gadā, tu taču izvēlēsies to, ko tu jau zini, ka tev patiks, nevis pagrābsi uz dullo).

A par to, kurš te izliekas par nevainīgo jēriņu - e-bibliotēka vai izdevniecības - vispār nesāksim. Visa šitā jezga ir kautkāds liekulības tirgus iz sērijas "āāā, ja nebūs e-bibliotēkas, visi invalīdi nomirs!" un "āāā, ja nebūs naudas izdevējiem, visa literatūra nomirs!" un "āāā, ja nebūs naudas autoriem, viņi nomirs, un līdz ar to visa literatūra nomirs!", zin, tā, it kā tas viss jau pēc definīcijas nebūtu bizniss ar vēlmi darīt to,kas pašam patīk labāk nekā čeku izsišana Maximā. Tā vienkārši ir pieņemts runāt, un tu tikpat labi kā es zini, ka pirmais, kurš uzdrīkstēsies pateikt "man tas ir normāls bizness/vienīgais darbs, kurā es tik interesanti un patīkami varu nopelnīt naudu/neko citu darīt neprotu un bail", tiks noknābāts. Tā ka pārmest e-bibliotēkai par to, ka viņi, gluži kā visi pārējie, murkšķ par Cilvēcību, ir ne par tēmu.

Ne jau par cilvēcību es te cepjos. Vnk, IMO, tas, ko dara eBibliotēka, ir tuvāk literatūras (un jo īpaši mazās mirstošās valodas) nākotnei nekā tas, ko šobrīd dara viņu apkarotāji.