pie zobārsta par viena zoba nogalināšanu (endodontija) samaksāju 326 eiro, kas ir vairāk par dzīvokļa mēneša īri. tas, ka šis zobs ir miris, nozīmē to, ka tam nākotnē būs jaliek kronītis (no 600 eiro), citādāk tas kaut kad lūzīs. visu laiku domāju, ka varbūt vienkāršāk un daudz lētāk būtu (visus) manus sūdainos zobus izraut ārā un nēsāt protēzes. :
vienlaikus man arī ļoti patīk iet pie zobārsta - tas vienmēr ir trips, kuru es pārsvarā tikai jūtu ap nejūtamo mutes daļu, bet ne redzu, lai gan tur ir arī grandiozs skats uz pāri ielai esošo ēku. šodien tur biju no rīta - no saullēkta uz pretējās ēkas krita skaista ēna ar tādu kā redeļu gultiņu, kurā nepārtraukti laidās putni. es visdažādākajos veidos iztēlojos to, kas notiek manā mutē. mana savītušo ziedu mēle pieskaras klāt vaigiem, lai iegūtu mitrumu, metāla drātis atdala manus zobus, karsts instrumetns piededzina materiālu manos kanālos, smaka kož degunā. viss tas zoba mazums manī kļūst par milzu notikumu, zobs ir vesela pasaule, kurā laužas iekšā, kuru mēģina salabot, kurā iznīcina tur dzīvojošos mikrobus, tas ir alien landing manā mutē, svešķermeņi iznīcina pazīstamo dzīvību. un tas viss šķiet tik oficiāli. es ienāku, apguļos, ļoti maz runāju - viņi zina, kas jādara, un es viņiem uzticos. es ļoti gribētu redzēt, kas tur notiek, bet es varu tikai iztēloties, un es nevaru neiztēloties, es esmu mēģinājis. es redzu lietas, kuras tur noteikti nav saskatāmas, es jūtu vietas, kuras iepriekš nebiju jutis.
nesen gan noskatījos video, kurā labo zobu, un tas izskatījās pēc iepuvuša ābola restaurācijas - instrumenti zobu padara vizuāli mīkstu un viegli urbjamu, veidojamu, viņi tikai atbrīvojas no puves un to piepilda ar zobu krāsas materiālu.
un kā viņi ievieto plombu, lai tā neizkrīt? vai viņi saskrāpē zoba iekšpusi labākai saķerei? vai viņi iekšpusē taisa platāku caurumu, lai plombai būtu kur iestiprināties?
varbūt pie zobārsta jāiet tikai tad, kad sāp, jo man nekas šobrīd nesāp un es pavisam drīz izputēšu. es sāku iet pie zobārsta, jo man šķita, ka tā būs labāk, ka tas ir viens no soļiem uz rūpēšanos par sevi.
vēl man šķiet, ka es daru ļoti maz, un tieši tāpēc es par darīto/darāmo tik daudz mēdzu runāt - gandrīz kā tāda taisnošanās, un līdz ar to es sarunās ar citiem mēdzu justies kā parādnieks, lai gan es ļoti izbaudu nekā nedarīšanu, laiskošanos, šķirstīšanu, skatīšanos.
vienlaikus man arī ļoti patīk iet pie zobārsta - tas vienmēr ir trips, kuru es pārsvarā tikai jūtu ap nejūtamo mutes daļu, bet ne redzu, lai gan tur ir arī grandiozs skats uz pāri ielai esošo ēku. šodien tur biju no rīta - no saullēkta uz pretējās ēkas krita skaista ēna ar tādu kā redeļu gultiņu, kurā nepārtraukti laidās putni. es visdažādākajos veidos iztēlojos to, kas notiek manā mutē. mana savītušo ziedu mēle pieskaras klāt vaigiem, lai iegūtu mitrumu, metāla drātis atdala manus zobus, karsts instrumetns piededzina materiālu manos kanālos, smaka kož degunā. viss tas zoba mazums manī kļūst par milzu notikumu, zobs ir vesela pasaule, kurā laužas iekšā, kuru mēģina salabot, kurā iznīcina tur dzīvojošos mikrobus, tas ir alien landing manā mutē, svešķermeņi iznīcina pazīstamo dzīvību. un tas viss šķiet tik oficiāli. es ienāku, apguļos, ļoti maz runāju - viņi zina, kas jādara, un es viņiem uzticos. es ļoti gribētu redzēt, kas tur notiek, bet es varu tikai iztēloties, un es nevaru neiztēloties, es esmu mēģinājis. es redzu lietas, kuras tur noteikti nav saskatāmas, es jūtu vietas, kuras iepriekš nebiju jutis.
nesen gan noskatījos video, kurā labo zobu, un tas izskatījās pēc iepuvuša ābola restaurācijas - instrumenti zobu padara vizuāli mīkstu un viegli urbjamu, veidojamu, viņi tikai atbrīvojas no puves un to piepilda ar zobu krāsas materiālu.
un kā viņi ievieto plombu, lai tā neizkrīt? vai viņi saskrāpē zoba iekšpusi labākai saķerei? vai viņi iekšpusē taisa platāku caurumu, lai plombai būtu kur iestiprināties?
varbūt pie zobārsta jāiet tikai tad, kad sāp, jo man nekas šobrīd nesāp un es pavisam drīz izputēšu. es sāku iet pie zobārsta, jo man šķita, ka tā būs labāk, ka tas ir viens no soļiem uz rūpēšanos par sevi.
vēl man šķiet, ka es daru ļoti maz, un tieši tāpēc es par darīto/darāmo tik daudz mēdzu runāt - gandrīz kā tāda taisnošanās, un līdz ar to es sarunās ar citiem mēdzu justies kā parādnieks, lai gan es ļoti izbaudu nekā nedarīšanu, laiskošanos, šķirstīšanu, skatīšanos.
Comments
|
Ja salūzīs, nekas, var uzlikt pagaidu plombu un pagaidu kroni. Pāris gadus nostaigāju ar pirmo un tagad staigāju ar otro (120€, pastāvīgais toreiz bija ap 300, tagad gan jau vairāk), tā ka lai cik šausmīgi liekas, var iztikt arī ar mazāk. Tiesa, tas pagaidu kronis nav redzamā vietā un ir nodzeltējis pa šiem pāris gadiem.
|
Ha, vakar tieši biju pie zobārsta! Tikai man BEIIIIDZOT izoperēja gudrības zobu. Pirms pieliec punktu zobārsta apmeklējumam, vai šo jau izdarīji?
Bet ja nerunājam par plastmasas protēzēm, tad visu zobu izraušana un iemainīšana pret protēzi nav tik lēta. Vismaz viena zobārste stāstīja, ka vienam zobam protēze izmaksājot 1000-1500 eur, pietam pirms tam jāliek skrūve. Ja ir iespēja izglābt savus zobus, tad labāk darīt tā. Lai gan dārgi tas ir.
Sajūta, ka maz padarīts + taisnošanās + laiskošanās izbaudīšana arī ir pazīstama, esmu šajā visai vainīga. Otiņas komentārs bija, ka tas parāda, ka man pašai ir pilnīgi vienalga par paveiktā darba apjomu, cik ātri tas tiek izdarīts, bet tas viss izšķīst, nonākot sabiedrības klātbūtnē. Jo vairāk to pārcilāju, jo vairāk tas šķiet kā sakarīgs izskaidrojums. Ko Tu domā par šo?
Bet ja nerunājam par plastmasas protēzēm, tad visu zobu izraušana un iemainīšana pret protēzi nav tik lēta. Vismaz viena zobārste stāstīja, ka vienam zobam protēze izmaksājot 1000-1500 eur, pietam pirms tam jāliek skrūve. Ja ir iespēja izglābt savus zobus, tad labāk darīt tā. Lai gan dārgi tas ir.
Sajūta, ka maz padarīts + taisnošanās + laiskošanās izbaudīšana arī ir pazīstama, esmu šajā visai vainīga. Otiņas komentārs bija, ka tas parāda, ka man pašai ir pilnīgi vienalga par paveiktā darba apjomu, cik ātri tas tiek izdarīts, bet tas viss izšķīst, nonākot sabiedrības klātbūtnē. Jo vairāk to pārcilāju, jo vairāk tas šķiet kā sakarīgs izskaidrojums. Ko Tu domā par šo?
Ja Tev vēl jātaisa dondodontija iesaku pieteikties stomatoloģijas institūtā pie studentiem. Viņiem mājaslapā ir telefons. Es tur uztaisīju kanālus vismaz diviem zobiem un neatceros precīzi, bet vairāk par 70-80 eiro nesamaksāju kopā - tik, cik par materiāliem. Citas lietas viņi tur arī var salabot, ja tikai tas atbilst programmai. Es tur pie vienas meitenes gāju kādu pusotru gadu, viņa pat higēnu vienreiz man uztaisīja.Viņi tur visu dara lēnāk, es pat citreiz aizmigu, kad bija agri no rīta jānāk (jāpielāgojas viņu nodarbību laikiem), bet katru soli pieskata pasniedzēji - profesionāli zobārsti, tāpēc es vismaz uzticos.
Es arī pirmajā reizē nesapratu, kas tur notiek. Nu, arī tagad, protams, nesaprotu. Tās skrūves, ko tur skrūvē. Un ka viņi ierobežo to zobu, uztaisot kā tādu mini operāciju zāli. Man atļāva nofotogrāfēt sevi, vismaz ir bildes, kurās var redzēt aptuveni situāciju. Neko jau nevar just, bet pēc lasītā viņi tur tīra ārā “pulp” - tas sanāk, ka tā tiešām ir kā tāda mini operācija, kurā kasa ārā kaut kādu sapuvušu gaļu. Un tad viņi tur līmē iekšā tādas sīciņas, sīciņas skaidiņas, ar ko aizpilda zobu.
Bet trakākais, ka es tikai pēc tam, kad vairākus zobus uztaisīju, izlasīju internetā, ka endodontija vispār ir nedaudz apšaubīta prakse. Bet nu labi, viss jau tiek apšaubīts mūsdienās. Lieta tāda, ka, kad viņi visu slikto izņem no zoba ārā, viņi to sterilizē un tad noslēdz. Tur teorētiski vajadzētu būt sterilai videi. Bet izrādās, ka paši zobi pēc uzbūves ir poraini, un tur iekšā ir pavisam maziņi, ļoti gari poru ceļi, kuros nemaz nevar iekļūt un pilnībā izsterilizēt. Tāpēc ir atsevišķi zobārsti, kas iesaka vienk izraut tos zobus. Man, piemēram, neviens nebija pastāstījis, cik nopietna vispār šitāda operācija ir.
Es arī pirmajā reizē nesapratu, kas tur notiek. Nu, arī tagad, protams, nesaprotu. Tās skrūves, ko tur skrūvē. Un ka viņi ierobežo to zobu, uztaisot kā tādu mini operāciju zāli. Man atļāva nofotogrāfēt sevi, vismaz ir bildes, kurās var redzēt aptuveni situāciju. Neko jau nevar just, bet pēc lasītā viņi tur tīra ārā “pulp” - tas sanāk, ka tā tiešām ir kā tāda mini operācija, kurā kasa ārā kaut kādu sapuvušu gaļu. Un tad viņi tur līmē iekšā tādas sīciņas, sīciņas skaidiņas, ar ko aizpilda zobu.
Bet trakākais, ka es tikai pēc tam, kad vairākus zobus uztaisīju, izlasīju internetā, ka endodontija vispār ir nedaudz apšaubīta prakse. Bet nu labi, viss jau tiek apšaubīts mūsdienās. Lieta tāda, ka, kad viņi visu slikto izņem no zoba ārā, viņi to sterilizē un tad noslēdz. Tur teorētiski vajadzētu būt sterilai videi. Bet izrādās, ka paši zobi pēc uzbūves ir poraini, un tur iekšā ir pavisam maziņi, ļoti gari poru ceļi, kuros nemaz nevar iekļūt un pilnībā izsterilizēt. Tāpēc ir atsevišķi zobārsti, kas iesaka vienk izraut tos zobus. Man, piemēram, neviens nebija pastāstījis, cik nopietna vispār šitāda operācija ir.