12:57:
vakar vedu vecmammu uz baznīcu un atkal gandrīz saraudājos. viņa ir kā tāds mazs bērns, kuru esmu aizvedis uz skolu, kurā viņai patīk iet. skatījos, kā viņa lēni, grūti aiztipināja līdz baznīcas vārtiņiem savā slimības saraustītajā gaitā, grozoties uz visām pusēm. viņa pavēra vārtiņus, atskatījās uz mani un smaidot ar diviem mezglainiem pirkstiem man pamāja, un acīs viņai dzirkstīja prieks un degungalā puņķa pile, kuru es tik ļoti gribēju aiziet un viņai noslaucīt.
šodien skatos, kā viņa ēd rupjmaizes gabaliņu, nemierīgi dīdās krēslā un šūpina kājas. viss viņā ir tik piemīlīgs un nenormāli skumjš reizē, ka es kļūstu ļoti emocionāls.
Comments
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 1. Maijs 2017 - 14:02 |
|---|
| | Uzreiz saku - piedod | (Link) |
|
Uzreiz saku - lūdzu, piedod, esmu tikai lasītāja no malas, lūriķe, tā sakot. Bet bez ļauniem nodomiem. Es jau kādu laiku = nezinu, gadus? - lasu latest posts, un Tavi posti, protams, arī tur gadās. Un man jāsaka, ka neko superīgāku par Taviem postiem daudz nezinu. Un tas, kā mainījusies Tava attiekse pret savu omi, - mai god, tur reāli asaras acīs un raudāt gribas, cik ļoti Tu esi izaudzis, cik ļoti viņu mīlu un cik jauks esi pret viņu. Tas ir tik skaisti. Es vēlreiz ļoti atvainojos, reāli neko par Tevi nezinu - tik, cik no postiem. Vēl - ja reiz esmu satrakojusies uzrakstīt, kas, apsolu, neatkārtisies tuvāko 10 gadu laikā - gribēju pateikt, ka mana iekšējā čutene saka: Tu būsi Dižs Mākslinieks. Un ar tiem man ir kaut kāda jēga bijusi un darīšana, un čutene man arī ir kārtībā. Strādā, puis, uz Tu reāli būsi Dižs. Tev it tas... nezinu, kā to sauc vārdos. Nervs? Dvēsele? Ai, visi vārdi ir tizli, labāk zīmē!!!!
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 1. Maijs 2017 - 14:36 |
|---|
| | | (Link) |
|
Arī es esmu anonīma lūriķe. Kādreiz, kad "interneti izlasīti" vai vienkārši gribas palasīt kāda dzīva, reāla cilvēka rakstīto par sevi, es palasu Tavu blogu. Es nezinu, kas Tu esi, bet Tev ir skaista valoda, brīnišķīga dvēsele. Piedod par stalkerēšanu (lai gan ... tā kā es nezinu, kas Tu esi, to laikam par laimi nemaz nevar saukt tā), bet lasīt Tavu dienasgrāmatu ir kā lasīt patiešām labu grāmatu, kas aizskar kādas dziļākas stīgas.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170958/41442) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) lmr |
|---|
| Date: | 1. Maijs 2017 - 15:26 |
|---|
| | | (Link) |
|
cik interesanti! paldies!
es te tikko vienā kinofestivālā noskatījos montenegriešu filmu 'igla ispod praga' (angliskota bij' kā 'the black pin'), un tur arī galvenajam varonim - mācītājam gan, ne māksliniekam - bija tāda veca, veca māmuļa, kam pastaigāt un paēst jāpalīdz. un tas vienmēr tiek rādīts kā apgrūtinājums, smagums, ķēde, bet šeit ar tādu vieglumu tu skaties, kā večiņa pie pusdiengalda sēž, nolikusi šķīvi sev priekšā ar dibenu uz augšu, un šķelmīgi lūko, kā dēls pavisam mierīgi uz galda liek zupas terīni.
es tevi nelasu tik sen kā anonīmā komentētāja, bet, ja viņas novērojums ir patiess, man prieks, ka tu no šī smaguma esi pārgājis uz pieņemšanu (pat ko vairāk kā tikai to). un man likās, ka vajag tev pastāstīt par to manu uz ekrāna piedzīvoto siltumu.
