lmr

Uzreiz saku - lūdzu, piedod, esmu tikai lasītāja no malas, lūriķe, tā sakot. Bet bez ļauniem nodomiem. Es jau kādu laiku = nezinu, gadus? - lasu latest posts, un Tavi posti, protams, arī tur gadās. Un man jāsaka, ka neko superīgāku par Taviem postiem daudz nezinu. Un tas, kā mainījusies Tava attiekse pret savu omi, - mai god, tur reāli asaras acīs un raudāt gribas, cik ļoti Tu esi izaudzis, cik ļoti viņu mīlu un cik jauks esi pret viņu. Tas ir tik skaisti. Es vēlreiz ļoti atvainojos, reāli neko par Tevi nezinu - tik, cik no postiem. Vēl - ja reiz esmu satrakojusies uzrakstīt, kas, apsolu, neatkārtisies tuvāko 10 gadu laikā - gribēju pateikt, ka mana iekšējā čutene saka: Tu būsi Dižs Mākslinieks. Un ar tiem man ir kaut kāda jēga bijusi un darīšana, un čutene man arī ir kārtībā. Strādā, puis, uz Tu reāli būsi Dižs. Tev it tas... nezinu, kā to sauc vārdos. Nervs? Dvēsele? Ai, visi vārdi ir tizli, labāk zīmē!!!!

(Reply to this)