lmr

es te tikko vienā kinofestivālā noskatījos montenegriešu filmu 'igla ispod praga' (angliskota bij' kā 'the black pin'), un tur arī galvenajam varonim - mācītājam gan, ne māksliniekam - bija tāda veca, veca māmuļa, kam pastaigāt un paēst jāpalīdz. un tas vienmēr tiek rādīts kā apgrūtinājums, smagums, ķēde, bet šeit ar tādu vieglumu tu skaties, kā večiņa pie pusdiengalda sēž, nolikusi šķīvi sev priekšā ar dibenu uz augšu, un šķelmīgi lūko, kā dēls pavisam mierīgi uz galda liek zupas terīni.

es tevi nelasu tik sen kā anonīmā komentētāja, bet, ja viņas novērojums ir patiess, man prieks, ka tu no šī smaguma esi pārgājis uz pieņemšanu (pat ko vairāk kā tikai to). un man likās, ka vajag tev pastāstīt par to manu uz ekrāna piedzīvoto siltumu.

(Reply to this)