Kaut kāds
Vakar tradicionālajā kafūzītī [Tējas Roze] pasēdējām pie kokteiļa glāzes un picas. Bārmeni nenoliedzami piesaistīja mani jaunie [lasīt - īsie] svārciņi, bija pat kaut kāds sarunas mēģinājums, principā , kā vienmēr, jo es šajā kafūzītī diezgan bieži apgrozos.
Katru dienu domāju par to, ko darīt sakarā ar savu ņūmetālistu un ne pie kāda secinājuma, vai arī daudzmaz loģiska risinājuma nenonāku. No vienas puses - negribās tik vienkārši padoties, no otras - vai maz ir jēga kaut ko glābt ?