postpadomju tehnokrātiskais šarlatānisms nozīmē to, ka cilvēks var būt formāli izglītots, bet domāšanas struktūra paliek nekritiska, autoritāra un amorāli instrumentāla. šāda veida domāšanā svarīgākais ir mehāniska problēmu risināšana bez ētikas un konteksta apziņas, līdzīgi kā padomju laikā bija raksturīga "zinātniskā" domāšana, kas kalpoja sistēmai, nevis patiesībai vai cilvēkiem. tas rada to, ko var saukt par par "inženierisko cinismu" — spēja tehniski domāt un konstruēt, bet bez morālas refleksijas vai sabiedriskās atbildības