Vēl vairāk par kliķi man patīk, ka "pareizā" argumentācija ir pēdiņās. Tas ir tik aizkustinoši.

Bet, runājot par tēmu - valodniecībā stāvoklis šajā ziņā ir sevišķi smags. Un, no vienas puses, ir taču jāiepazīstas ar vadošajām teorijām un galvenajiem virzieniem, pirms var klāstīt savas domas. No otras puses, to darīt ir grūti minēto iemeslu dēļ (kaitina, liekas, ka, ja argumentācija nav sound jau pašā sākumā, tad nevar uzticēties visa darba saturam kopumā, kas nav pareizi; zūd entuziasms; krīt asinsspiediens; organismu atstāj dzīvības spēki ;).

Un, visbeidzot, dažreiz rodas šaubas par to, kura viedoklis - autora vai mans - ir pareizs un kura, gluži otrādi, "pareizs".

Oh well. Sūdzības par to, cik psiholoģiski grūti ir nodarboties ar valodniecību, laikam jau ir izsmiekla objekts un vispār folklora (pēc internetiem spriežot).