chatsurmatable - [entries|archive|friends|userinfo]
lilja_brik

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 16th, 2020|06:22 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
mana māte bija tā bezdelīga, kas šodien piepeši nokrita man priekšā ielas vidū. pilnīgi plakana, kā nospiesta starp grāmatas lapām. tas bija mistisks moments, teleportācija no citas realitātes, jo tā nokrišana notika cilvēka acij nesaskatāmā ātrumā, nebija un tad pēkšņi bija.
(iegādāties riteni bija kļūda, braukt ar riteni man ir par ātru . man vairs nepatīk braukt ar riteni, it's official. visi mīlasstāsti beidzas, un šis ilga vairāk nekā 25 gadus). arī šis modelis bija kļūda, izskatās pārāk jauns un dārgs priekš manis, manas vintage faded glory boho dvēselītes. nākamais projekts ir nopirkt spray paint kaku (cilvēka vai bezdelīgas) krāsā un nopūst ar grafiti iesācēja hieroglifiem, lai neizskatās pēc tāda faking planšetdatora krustota ar indukcijas plīti.
viņa bija izteikti brūna, nedaudz mirdzošu spalvu, kad es viņu pacēlu viņa ar pirkstiem iecirtās man pirkstos gandrīz līdz asinīm. viņas pirksti izskatījās melni, apdeguši, stumbeņi? nē, tomēr bija pirksti, normāli iegrābās, bet ļoti īsas kājas priekš tāda vidēja izmēja putna. viņas acs bija puspievērta, pusaizvilkta ar melnu plēvi. knāvis arī izskatījās spics, apdedzis. pakusuši kauli, slima, smirdīga bezdelīga, tomēr ļoti skaista mugura. viņa arī momentā protams mani aptaisīja ar gaiši brūnu šķidrumu.
es tieši kā braucu no psihoterapijas, kad man priekšā uz ielas nokrita mana māte.
uz ietves cilvēki stāvēja garā rindā pie PAUL konditorejas un uz mani skatījās, kā es metu riteni malā un glābju bezdelīgu. neko jau es tur daudz neglābu. pacēlu no ietves un noliku putekļainajā retās zālītes četrstūrī ap koku. mēģināju uzlikt kokā bet viņa momentā atkal noplanēja un izplājās smiltīs kā grāmata. tikmēr mašīnas jau kautrīgi mīņājās ap manu ielas vidū nomesto riteni. es noliku smiltīs, un momentā aizbraucu tālāk. "izdarīju visu, ko varēju". jāsargās aizklīst empātijas un līdzjūtības fantāzijās. mani tādas var mierīgi nogalināt.
vispār pretīgi, mašīnu un cilvēku uz ielām ir gandrīz tikpat daudz kā toreiz (kas ir laiks?), braukt ir stresaini, pirkt riteni bija kļūda.
jā, nu, jums taisnība. pēdējo nedēļu ar reālo realitāti man tā ir kā ir. tas ir saistīts ar re-traumu darbā (pazemojošs varas attiecību incidents but I got this) un šamaniskās dziedināšanas rituālu procesā. nejūtos arī disociēta, drīzāk tā, it kā man kreisajā paribē būtu atvēries portāls, pa kuru gāžas informācija, un jautājumi, kā enerģētiski atvērtā brūce, un nav iespējams padarīt neko citu, kā vienīgi pievērsties TAM. pēkšņi sajūtu milzīgu nepatiku pret jebkādu ēdienu, kas nav raw vegan: nespēju vairs ēst tās keto lietas, arī ar gulēšanu ir tā, ka izslēdzos ar visām drēbēm uz dīvāna jau ap 21.00
es tikko atcerējos tādu informāciju, ka svīrēm (jā, tā nebija bezdelīga, bezdelīgas nav tik brūnas), ir neattīstītas kājas, jo viņas visu mūžu pavada gaisā.
tie cilvīši, kas dzīvo savu fantāziju pasaulēs, ko ir iespējams mīlēt tikai kā bērnus, kuri ir visskaistākie, viskārotākie bērni, līdz 12.klases izlaidumam, un tad attālums starp viņiem un dabu sāk pieaugt gaismas ātrumā, jo patiesībai vai taisnīgumam nav nekādas vērtības šajā sistēmā, "appearances" ir viss, un
ja es izpildīšu šo sava mūža visgrūtāko uzdevumu,
ja es uzkāpšu šajā kalnā
ja es ieraudzīšu savu māti kā skaistu bezpalīdzīgu bezdelīgu, kas vienkārši nokrita uz manas dzīves ceļa un sāka asiņot
ja es ieraudzīšu savu māti kā Dievu
jo tas nav oksimorons, viņa ir abi, un es arī neesmu tikai upuris, es esmu dievs

šamanis man teica: nē, tu neesi upuris. tu esi glābējs. you can do it. "they are waiting" - mātes līnija trīs paaudzēs, visi resnie putni, gaida, mani?

es sākumā nesapratu, kāda ir starpība starp upuri un glābēju.
un tad sapratu. lol, glābējs ir tāds upuris, kurš trešajā dienā faking augšāmceļas.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:May 16th, 2020 - 07:12 pm
(Link)
Noteikti tachu jaabuut kaadaam vidusceljam starp upuri un glaabeeju? Man shkjiet, ka beerniem nebuutu jaaglaabj savas maates (esot maziem).
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 16th, 2020 - 07:24 pm
(Link)
vēl sliktāk ir uz visu dzīvi iestrēgt maindsetā, ka "man tas nebija jādara"
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:May 16th, 2020 - 07:33 pm
(Link)
Es nez, man vienkaarshi ir pretestiiba pret to, kas aprakstiits, bet es varu saprast, ka tas arii ir celjsh. Jo to liidzjutiibu, kuru jaaveersh pret maati, kas bija bezdeliiga, vareetu tik pat labi tagad paveerst pret sevi un ruupeties par sevi, atziistot, ka kaut kaadas lietas nenotika taa, kaa vinjam jaanotiek, bet celjsh turpinaas. Nu taadaa zinjaa, ka nevienmeer jaaiejuutas paaridariitaaja aadaa un jaaizjuut liidzjutiibu pret vinju, lai virziitos taalaak. I am not sure of this though, just thought that's another option.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 16th, 2020 - 08:10 pm
(Link)
tur es jau esmu bijusi.
tagad vēlos vienkārši izravēt aizvainojumu ar visām saknēm, jo tas man spiežas pa visām porām, katrā manas dzīves solī. un tas ir iespējams tikai caur mīlestību.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 16th, 2020 - 08:12 pm
(Link)
es domāju, ka nav ceļa apkārt piedošanai, vienkārši nav. ja nevēlies dzīvot kā puscilvēks noslēdzies savā perfektajā pasaulē kas patiesībā ir kāršu namiņš, ko atkal jauns mātes līdzinieks var sagraut ar mazo pirkstiņu.
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:May 16th, 2020 - 09:24 pm
(Link)
+

Es saprotu sho.
Man shkjiet, ka peec taa visa vieniigais ir ja palaimeejas ar cilveekiem, kas ir droshi un uzticami, bet kaut kaa peec trauma biezhi sanaak uzskriet tiem, kas to visu tieshi izvelk aaraa.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 19th, 2020 - 10:06 am
(Link)
Nu personiski man ir tādi brīži, kad neizsakàmi besī un kaitina pat draugi, vai arï apvainojos par neko,.Es tos visus redzu kà trauma brain ierobežojumus.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 19th, 2020 - 10:07 am
(Link)
Tipa, pat tie uzticamie - es vinus varu nepamanīt pat ja nāk
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:May 19th, 2020 - 06:34 pm
(Link)
Nujaa, es arii meedzu vnk izsleegties no WhatsApp grupaam, kad notrigereejos, so yeah, this is true as well.
[User Picture]
From:[info]french_mime
Date:May 16th, 2020 - 09:22 pm
(Link)
Fair enough, that makes sense!
From:[info]dute
Date:May 16th, 2020 - 09:49 pm
(Link)
woah. they are waiting trijās paaudzēs baigi rezonē. es gan nezinu, vai manējās gaida, drīzāk brīžiem liekas - re, mēs nevarējām, tu arī nevarēsi. bet es ticu, ka varēšu. un tu arī varēsi.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 17th, 2020 - 09:08 pm
(Link)
es esmu pēdējā laikā nedaudz palasījusi par "ancestors", un tur ir kaut kas tāds, ka mirstot dvēsele nomet savas psiholoģiskās drānas. nesen lasīju, ka lai cik pretīgi ir vecāki, viņi nomirstot kļūst par taviem galvenajiem aizstāvjiem un sabiedrotajiem "ancestors" pasaulē. īsumā, tu piedzimsti, lai kaut ko iemācītos, ar kaut kādiem konkrētiem cilvēkiem, un, kad nomirsti, tad tikai kļūst skaidrs, kas tas bija un vai izdevās. es īstenībā runāju to, ko saprotu tikai daļēji, vairāk jāiegūglē tās "ancestor healing" fiškas.
[User Picture]
From:[info]sirualsirual
Date:May 17th, 2020 - 07:21 am
(Link)
jauks ieraksts, gribas teikt skaists.
[User Picture]
From:[info]lilja_brik
Date:May 17th, 2020 - 10:51 pm
(Link)
paldies
[User Picture]
From:[info]belmondo
Date:May 19th, 2020 - 09:19 am
(Link)
ļoti skaists teksts. made my day