es esmu pēdējā laikā nedaudz palasījusi par "ancestors", un tur ir kaut kas tāds, ka mirstot dvēsele nomet savas psiholoģiskās drānas. nesen lasīju, ka lai cik pretīgi ir vecāki, viņi nomirstot kļūst par taviem galvenajiem aizstāvjiem un sabiedrotajiem "ancestors" pasaulē. īsumā, tu piedzimsti, lai kaut ko iemācītos, ar kaut kādiem konkrētiem cilvēkiem, un, kad nomirsti, tad tikai kļūst skaidrs, kas tas bija un vai izdevās. es īstenībā runāju to, ko saprotu tikai daļēji, vairāk jāiegūglē tās "ancestor healing" fiškas.

(Reply to this) (Parent)