Ko šeit nozīmē "materiāli"

(Reply to this) (Thread)

precīzas atziņas, ārstēšanas idejas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu šis ir mazliet cits jautājums, nekā uzdevu. nav saistības ar nāvi.

(Reply to this) (Parent)

Nu, piemēram, Internal Family systems
Es gan to saucu par Internal puppy systems :)

cik es esmu izpētījusi caur praksi, tad man vislabāk "strādā" uzmanīgs un bezierunu darbs ar tā saucamo pašmīlestību jeb to, ka es pirmkaŗt izvēlos pati sevi. īpaši situācijās, kur man ieslēdzas šis trigerstāvoklis, cenšos griezt visu sevi atpakaļ un sajūtu, ka es izvēlos pati sevi. ka pirmkārt es sevi mīlu, turu pati savās rokās. process ir nebeidzams gan dziļumā, gan plašumā. bet man tas ir vienīgais, kas palīdz.
brīžos, kad es nespēju šo pašmīlestību sajust, tie ir tumši brīži, bet tad arī man pazūd fokuss uz otru cilvēku. jo ja jau es pati sevi nevaru izvēlēties, tad nejūtu tiesības "kaukt pret mēnesi", ka otrs mani negrib. un tad es meklēju visādas mazas praktiskas pieejas, kā par sevi vismaz rūpēties, ja nevaru sajust mīlestību.

(Reply to this) (Thread)

nu jā, tas ir vienīgais, kas patiešām palīdz, arī saskaņā ar teorijām, cik atradu. sievišķīgajā garīgumā pašmīlestība, vīrišķīgajā - iecentrēšanās, detachment. Dievs tēvs un Dievs māte. pašlaik aptveru, cik plaši tas ir izplatīts un izpaužas tik daudzveidīgās formās, piemēram, lasu, izrādās, gan iemesli, kāpēc cilvēki izkrīt no sistēmām, gan augstu funkcionējošu cilvēku problēmas ar draugiem, karjeru un naudu, visādi trigeri, nespēja racionāli domāt, nespēja rīkoties plašākās interesēs kā tikai savas tūlītējās, ir ar to saistītas, ka man tas sāka interesēt no reliģiskā viedokļa. vai tas nav tas iedzimtais grēks (pareizticībā grēks=trauma)

(Reply to this) (Parent)

Nancy McWilliams, Some Thoughts on Schizoid Dynamics, bet tas ir raksts par cilvēkiem, kuriem vecāku nolaidības (nepietiekamas uzmanības vai otrādi, robežu nerespektēšanas) dēļ ir izveidojies šizoīdais personības tips

https://www.researchgate.net/publication/7142775_Some_Thoughts_about_Schizoid_Dynamics

(Reply to this) (Thread)

paldies.
par šizoīdajām personām neesmu īsti domājusi dzīvē, bija interesanti padomāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šizoīdās personas (ja vispār liekam psihi kastītēs un definīcijās) psiholoģijā ir ļoti maz pētītas, jo, kā arī raksta McWilliams, tas drīzāk ir adaptācijas mehānisms, nekā traucējumi. Attiecīgi, izveidojas cilvēks ar ļoti noslēgtu dzīvesveidu, bet viņš no tā pārsvarā necieš, tāpēc vairums nemeklē palīdzību, izņemot gadījumos, kad rodas vēlme veidot tuvākas attiecības, bet tas neizdodas.

Ļoti daudzi rakstnieki esot ar šādu personību. Arī labam terapeitam ir jābūt mazliet šizoīdam. Makes sense :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, rakstnieku un dzejnieku un tulkotāju vidū tas ir ļoti izplatīts (sastādīju galvā sarakstiņu). Un Phil Stutz no filmas arī noteikti tāds ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izplatīts un noteiktajai profesijai pat nepieciešama, tā vērotāja pozīcija, disociešānās no sevis.

(Reply to this) (Parent)

Jāatraisās caur piedošanu, jānotic savai pašpietiekamībai un mazliet veiksmei, jāsamazina sevī egoistiskais bērns, jāsaliek dienai mazi, sasniedzami mērķi, jānosvin. Zinu, pateikt viegli, izdarīt karu rītu, sistemātiski ir grūti. Bet, ja nē, tad eksistenciālais prieks turēsies pa gabalu un dominēs neapzinäts ikdienas aizvainojumiņš.

Vēl viens papildus paņēmiens ir traumējušo pagātnes situāciju sīki aprakstīt uz papīra, ko pēc tam saplēst un izmest. Atkārtot katru dienu, līdz trauksme un dusmas pakapeniski pāriet.
Ja pamešanas trauksme ir obsesīva, iedalīt tai laiku, teiksim, 15 minūtes dienā, katrä incidentä sakot prātam - tagad nē, par šo mēs domāsim tikos un tikos, un domäsim ļoti intens8vi.