Šonakt gulēts pavisam maz - saraustītas, bērna šņukstiem pārtrauktas divas stundas, rīta migla aiz loga un drēgnums istabā. Likās vienu brīdi,ka aizmigšu stāvus, tad nu cēlu susuri, lai jams vismaz rīta tēju savāra. Bet bērns bļauj bez redzama un izprotama iemesla (vismaz man nesaprotama), varbūt nāk jau pirmais zobelis , varbūt gribas pie mammas opā, varbūt vienkārši puncis spiež.
Taču pēc rīta tējas, iekurtas krāsns viss atkal nostājies pareizā harmonijā. Esmu gatava dienas darbiem un vakara nedarbiem.
+Vēk konstatēju vakar, ka manā plānotājā ir vairāk vizīšu pie dažādiem ārstiem (pus uz pusi manējo un Sebastiana)nekā satikšanos ar draugiem :/
Reiz jau lasīju cibā par jauno māmiņu būšanām - un tagad nākas piekrist toreiz lasītajam. Jāpaspēj ir viss- apkopt bērnu, turēt mājsaimniecību daudzmaz kārtībā, jātaisa pusdienas, jāpabeidz studijas,jāizskatās galu galā pēc sievietes nevis chuchilo, jaspēj darīt sekss un arī kādreiz jāpaguļ. Un sakiet,ka vēl sievietes nav super-spēk-cilvēki?