palasīties
linki up
kjeerpis
kjeerpis
Ķērpis
Sunday, November 23rd, 2014 02:13 am
Tiklīdz atsāk ēst, baigi sāp vēders, kad neēd gandrīz nemaz, tad nesāp un pašsajūta ar labāka. Bet kā lai tumšajā, aukstajā, agro rītu neizgulējušā periodā atmet to ēšanu?

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

zvirbuleens
zvirbuleens
zvirbuleens
Saturday, November 22nd, 2014 11:42 pm
Skatos pa TV JRT "Revidentu". Man pateica, ka to rādīs, tāpēc speciāli to kasti ieslēdzu, bet laikam tā nebija laba doma. Ziniet, man tas viss nepatīk un reāli riebjas. Var jau būt, ka tāda bija autora/režisora (Gogoļa par tiem laikiem? Hermaņa par citiem laikiem?) iecere... (te es apraujos, atceroties neseno honeybee taisnīgo sašutumu par visādām neprofesionāļu spekulācijām). Bet es labāk būtu skatījies "Midsomeras slepkavības". Teātri vispār nevar skatīties pa TV. Teātrī vismaz nopērc biļeti, speciāli aizej, vēl kopā ar kādu, un tad jau pat pilnīgas figņas gadījumā īsti negribas notīties.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krii
krii
Krāšņais Kurvjziedis
Saturday, November 22nd, 2014 10:05 pm
Šodien saņēmu mazliet sāpīgu nepieķeršanās mācību, kad PMLP darbiniece atņēma manu veco pasi. Ar manu skaisto, krāsaino trīsdesmitgadnieces fotogrāfiju, ar Irānas un Armēnijas vīzu. Ar nobružātiem vāciņiem, ar Saeimas vēlēšanu un referendumu spiedogu nospiedumiem, ar zīmodziņiem, ko atstājuši Gruzijas, Turcijas, Kolumbijas un vēl visādu zemju robežsargi. Pasi, ko Austrumanatolijas žandarms šķirstīja un lasīja aizrautīgi kā romānu, jo tajā nostūrī eiropieši ieklīst reti kā komētas. Pasi, kuras valstspiederību kolumbiešu lidotas darbinieks skrēja pārbaudīt pie globusa (viņš nebija dzirdējis, ka Eiropā ir arī tāda zeme). Pase, kura bija mirkusi lietū, kritusi no mugursomas kabatas ceļa putekļos, vairākkārt kaut kur iejukusi, bet pirms robežkontrolēm vienmēr laimīgi atradusies, radot mieru un drošību.
Manas dzīves pagaidām lieliskākie desmit gadi.
Redzēsim, kā veiksies ar jauno.

10CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krazuu:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Saturday, November 22nd, 2014 09:43 pm
Mobilā ciba

Klau, kur palika mobilā ciba? Serveris uzkārās?
Cik atrodu, adrese nav mainījusies, bet nu jau vairākas dienas nelaiž iekšā un saka, ka 'unknown database'.

5CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tikko_pamodos
tikko_pamodos
tikko_pamodos
Saturday, November 22nd, 2014 09:35 pm
teātris mājās

Alvis Hermanis nav mazliet apresnējis? Vai arī viņš uzpolsterējies "Revidenta" noskaņās. Un Ojārs Rubenis ir slikts žurnālists, Hermanis runā, lēnām stāsta un brīdī, kad viņš dziļi un gari ievelk elpu, lai turpinātu domu, Rubenis nepagaida un bliež nākamo stulbo jautājumu, fui, fui.

5CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tikko_pamodos
tikko_pamodos
tikko_pamodos
Saturday, November 22nd, 2014 07:38 pm
darīt to iekštelpās vai tomēr iet ārā?

Ja diskusiju par mālu ēšanu es (veiksmīgi) palaidu garām, šodien nevarēju nepamanīt mazā cibas prožektora gaismiņā izcelto jautājumu par skriešanu un arī man kā cilvēkam ar kājām ir savs viedoklis par šo visu. Stāsts ir sens kā pasaule, jo visu civilizāciju pamatā vienmēr bijis jautājums, Darīt TO iekštelpās vai tomēr iet ārā? Skaistākais, ka šo jautājumu iespējams izmantot visām dzīves situācijām, iesaku. Bet, atgriežoties pie skriešanas, sākšu ar to, ar ko vajadzētu beigt: skriešana ārpus telpām ir sūds. Jā, labi, ideālas temperatūras, apgaismojuma, ainavas un kompānijas gadījumā to vēl varētu apsvērt kā vienu no variantiem. Nu gluži tāpat, kā dažreiz var apsvērt iespēju vakariņās ēst šokolādi vai pasūtīt kaitinošo kolēģi, laba lieta, bet ne jau katru dienu tā. Ja atceramies, ka nedzīvojam Āfrikā un arī Antarktīdā nē, kur tomēr viss ir saprotams uzreiz un vienmēr, uz ideāliem apstākļiem, ejot skriet ārā, mūs' dārgajā tēvijā var cerēt cik bieži? Divas, trīs, trīsarpus reizes gadā? Jo parasti te notiek kaut kas no sērijas, līs, nē, tomēr nelīs, uzspīdēs saule, ā, nē, tomēr līs un vējš arī būs. Ha, ha, pajokoju, še jums sniegs! Un tagad, še jums 30 grādi ēnā. Un ko tad lai velk mugurā? Es to nevaicāju kā sievete, kura, gluži kā visas sievietes, nekad nezina, ko vilkt mugurā (jo nav ko), es to vaicāju kā cilvēks, kurš neuzskata, ka ir normāli tērēt divu vai trīs mēnešu algas, lai iegādātos triko ūziņas, triko maiciņu, triko zeķītes un dzeramā ūdens pudelīti no Labi Pazīstamiem Zīmoliem. Skaidrība gan ir par divām lietām: naudu ir vērts tērēt izcilam krūšturim un izciliem apaviem, jo tur mēs nerunājam par stilīgumu, tur jau klāt pieslēdzas veselība, pārējais ir gaumes jautājums un es teikšu, ka uz trenažieru zāli mierīgi eju trennuškās pa 3 eiro un t-kreklā, kas tīrs, nekādu kompleksu. Bet ārā skrienot, tur vajag cepuri un tad vajag jaku, turklāt tādu, kas "elpo", citādi pastiprināti svīdīsi, tur vajag siltinošās bikses un kur jūs, lūdzu, bāžat ūdens pudeli? Protams, vienmēr jau var iziet ārā skolas laika kedās un pēdējo kursu sporta džemperī, lai lēnā riksītī pievārētu pāris km pēc izjūtas, tomēr tas izklausās pārāk nežēlīgi. Uz trenažiera es par sevi redzu visu, manu ātrumu, manu lēnumu, es varu kontrolēt distanci un intensitāti, bez tam pilnīgā drošībā, klausoties mūziku un nedomājot ne par ko. Ja es skrienu ārā, man ir jāsargās no auto, no cilvēkiem, klaiņojošiem suņiem, maniakiem un lielākā bieda - riteņbraucējiem, kāda tur mūzika vai aizdomāšanās. Es kam tādam esmu par vecu un pārāk mīlu sevi, lai tā uz dullo mocītu. Svaigs gaiss, jūs sakāt? Jā, paldies, pilsētā viņš jau vispār mums te tāds svaigs, it īpaši tuvāk rajonu lielajām ielām, šaubu nav. Komplektā ar svaigu gaisu nāk arī dubļi rudenī un sāls ziemā, ļoti palīdz apaviem, starp citu. Sporta klubos cilvēki pārāk blenž virsū? Ejot skriet ārā neviens neblenž, kur nu. Kad tu tāds pidriķis ziemas vakarā pieskrien pie luksofora un mīņājies, tipini uz vietas, lai pulss nesvārstās, neviens neskatās, aha. Vai kad vietējās rajona skolas stadionā izej pievārēt pāris aplīšus, muguru dedzina vietējo pensionāru skatieni, kuri atsēduši patrīt mēles. Sporta klubos katrs ir aizņemts ar sevi, ja runājam par sievietēm, tur sastopami divi tipi: "vai nu tikko dzemdējusi, vai arī vienkārši par daudz rij", par kurām prieks, ka cilvēks dara ko lietas labā un vēl ir tās "nafig šitai sliekai vispār jākustās, viņa jau tā izskatās lieliski", kuras iedvesmo, jo vizualizē to pirmo mērķi un parāda, ka labi izskatīties arī tievajam prasa darbu. Ja vien kāds nav sporta fanātiķis, kurš dienā, kad skolēni neiet uz skolu aukstuma dēļ, nosaka, he, labs laiciņš, jāizmet kāds līkums ar ričuku, sportošana ārā un vēl jo vairāk, regulāra skriešana ir absolūts neprāts. Naudu par to sanāk tērēt vēl vairāk, nekā izmaksā abonements kādā sporta klubā, kur turklāt var reizi pa reizei aiziet pakarsēties uz sauniņu un cik reižu es neesmu dzirdējusi no saviem draugiem - āra skrējējiem, ka te paslīdēts, te kāja čupā.. labi, man apnika rakstīt. Jāiet noskaidrot, kur šovakar internetā to pēdējo "Revidentu" varēs redzēt, savulaik man tā izrāde ļoti patika, divas reizes gāju skatīties, tad nu lai ir trīs lietas, labas lietas. Bet tā skriešana ārā laikā, kas nav vēls pavasaris vai agra vasara, ir sūds, pēc savas pieredzes saku.

Current Music: Swans - Soundtracks for the Blind

17CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krii
krii
Krāšņais Kurvjziedis
Saturday, November 22nd, 2014 05:29 pm
Dārgie cibiņi, ko jūs domājat par Franciskas Ermleres detektīvromāniem?

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Saturday, November 22nd, 2014 05:19 pm
what they say

"life itself will grind every one of us into the saddest version of ourselves before it's all said and done"

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Saturday, November 22nd, 2014 05:05 pm
kāds mani nevēlas šovakar piedzirdīt? vēlams - publiskā vietā, bet var arī citādāk.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

neetiski:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Saturday, November 22nd, 2014 03:27 pm
Indieši

Kur atrodas un kā sauc vietu, kas atrodas netālu no "Rama", kurā arī pasniedz līdzīgus ēdienus tikai lētāk? (Protams, ja tā vieta vēl eksistē)

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Saturday, November 22nd, 2014 03:11 pm
lielisks un pārāk garš pusdienu pārtraukums, kur visādas pērles bija, manas mīļākās laikam paliks:

first sort out of your own shit and only then make NEW shit. /skaidrā viss vienkārši nav tik vienkārši

mazliet nomierinājos. un, starp citu, tas teikums, kas man lika mazliet nomierināties, droši vien otram sarunu biedram paslīdēja garām.

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tiga:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Saturday, November 22nd, 2014 03:05 pm
MUTE

vai kāds ir bijis kafejnīcā/restorānā Mute Tērbatas ielā? gribētos kādu info tieši par cenām, par atmosfēru pilns internets, bet ēdienkarti/cenas nevaru un nevaru atrast.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

217
217
J. S. Badger
Saturday, November 22nd, 2014 05:58 pm
Hampi

nu jā, kā aizbrauc uz otru pusi, uz īsto Hampi, atkal nemiers un burzma - nepaspēj vēl īsti no laivas izkāpt, kad jau divi rikšas klāt "wanna rikhsaw? very cheap prices!", tad vēl gidi, kas mēģina piedāvāt tūres, un tam pa vidam visi pārdevēji atkal, ieskaitot puisīšus, kas pārdod pastkartes un ilgi, ilgi nāk līdzi un mēģina pierunāt vienu nopirkt.
izstaigājām vairākus tempļus, dabūjām tempļa ziloņa snuķi(svētību) uz galvas, kāpām kalnā, skatījāmies uz miljons mērkaķīšiem. viens bija ielīdis miskastē, un laimīgi grauza plastmasas paku, kurā kādreiz bijis piens, mūsu doto cepumu viņš paķēra, apostīja, nometa zemē un turpināja žļembāt piena paku.
cita vietā, savukārt ļoti mīļam pērtiķītim, kad iedevām cepumu, tas ļoti garšoja, trešo cepumu gan viņs iegrauza, nolika uz tempļa maliņas un devās prom. labu gribot, es to cepumu pabīdīju viņam pakaļ, viņš strauji apgriezās, paķēra cepumu un sāka šņākt uz mani tā, ka bija bail, ka nokodīs degunu, nācas atmuguriski atkāpties un lekt kkādu metru zemāk nost no tempļa malas, jo starp mani un kāpnem bija Pērkaķis, vietējiem, protams, izrāde, viņi sirsnīgi smējās
bet jā, mērkaķīši ir mīlīgi, ja viņus nekaitina :) tikpat ļoti man patīk kā UK parkvāveres

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

heda
heda
Heda
Saturday, November 22nd, 2014 12:21 pm
"Segvārds Vientulis"

Sajūta kā Vecpapa veco, raupja audekla vākos iesieto albumu šķirstot - rievas ap viņa muti kļūst dziļākas un rūgtākas, bet acis tikpat gaišas. Un tad bilde, īsajā brīdī starp iznākšanu no mežiem un Sibīriju, kamanās kopā ar Vecmammu un mazu gaišmatainu meitenīti - manu mammu. Man šī bilde jau ļoti mazai šķita tik īpaša, kaut stāstu uzzināju daudz vēlāk.
Viņiem bija vēl daudz bilžu, vēlāk, daudz vēlāk. Juhņevičam nē, bet tās viņa bildes, ko rāda Piņķis, ir lieliskas.

Par tām dziļajām rievām ap muti bērnībā minēju, vai tās varētu būt no smiekliem vai asarām un nospriedu, ka no smiekliem, jo viņš taču nekad neraud, un asaru celiņi uz sejas ir pavisam citi.

Segvārds Vientulis

Tags:

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

adinkra
adinkra
Saturday, November 22nd, 2014 12:16 pm
Памятка малярa aльфрейщикa.

Tāds nosaukums ir 1957. gadā izdotai kabatas formāta grāmatiņai, kas izrakta vecos bēniņos vai citā pamestā vietā.
Kādu laiku es domāju, ka minētais alfreiščiks ir no gastronomu un bakaleju sugas un nav vērts meklēt tur ko citu bez tā frei, kas uz haļavščiku pavelk. Slinkums tagad mežģīties ciktāl šī doma ir no patiesības, bet patiesība ir šāda:

альфре́йщик
-а, м.
Специалист по альфрейной росписи.

Uzreiz viss tik skaidrs palika, kā es to agrāk neiedomājos :D

альфрейная живопись
роспись водяными красками по сырой штукатурке.

альфре́ско
Техника настенной живописи, при которой краски наносятся на сырую штукатурку.
[От итал. al fresco — по свежему, по сырому]
Nu vai technique of mural painting executed upon freshly-laid, or wet lime plaster.

Atkal nekāda brīnuma. Ja nu tikai tas, ka krāsotāju piešāvuši, kur, manuprāt, vajadzētu būt māksliniekam.

Meklējot apskaidrojumu ru internetos, ar prieku redzēju, ka profesija nav mirusi. Interesanti vai Latvijā bez pagātnes restaurēšanas top kādas freskas arī no jauna. Vai ir kāda savrupmāja, kuras saimnieks lepni ved viesiem rādīt re šito sienu man slavenais tasuntas apgleznoja, stirniņas kā dzīvas vai ne? Un totur plikni aiz arkas atkaliņ utt..

Grāmatiņa, starp citu, tīri laba. Bez ideoloģiskā bloka par padomju māleriem satur arī noderīgas lietas. Uz ko es tā īsti nemaz necerēju. Un šodienas grafomānijas limits arī ir sasniegts.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

avralavral
Aufklärung
Saturday, November 22nd, 2014 12:18 pm
Vēlreiz par sarkanbaltsarkano

Puika laikam daltoniķis, iespējams, pat pilnīgs. Pusotru gadu ilga ikvakara iztaujāšana par priekšmetu krāsām - pilnīgs fiasko. Apskatījos enciklopēdijā šķirkli par krāsu aklumu, izrādās, ka tur ir kaut kādi padsmit dažādi, visneticamākie varianti, kāda tā var būt. Man manā nezināšanā likās, ka viņam vajadzētu redzēt "balto", bet izrādās, ka tā nav, - "balto" var būt tikpat grūti atšķirt no citām krāsām kā "sarkano" vai "zaļo".
Muļķīgi tas, ka tagad viņam ir radusies pārliecība, ka mīklainajā pieaugušo pasaulē (un valodā) dažas lietas, kuras viņš acīmredzami redz kā vienādas, nez kāpēc sauc dažādos krāsu vārdos, un tagad, kad mēs aplūkojam divus blakus novietotus citronus un "noskaidrojam", ka pirmais ir "dzeltens", un tad pievēršamies otrajam, viņš ar pārliecību to nosauc par, piemēram, "zilu".
Ok, es tagad esmu padevusies un likšu viņam svētu mieru, bet, no viņa viedokļa padomājot, ārprāts, kāda krāsu ziņā ir tā vairākuma tirānija, ārprāts, cik Rietumu pasaule ir apsēsta ar krāsām, no kurām taču neviena nav objektīva priekšmeta īpašība. Sarkanbaltsarkanais? Two shades of gray.

14CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Saturday, November 22nd, 2014 11:23 am
es īsti nezinu, ko es "viena" darīšu, izņemot neapzināti dzīšu paranojā kaut kādus nedrošus zaķus, gulēšu ar vīriešiem, ar kuriem negribēšu kopā pamosties, un nenormāli daudz dzeršu.

mja, diezgan skaidrs, kāpēc cilvēki setlojas pēc tam, kad vienreiz izmēģinājuši kaut kādu māju siltumsajūtu. bet it all goes downhill from there.

es varētu palikt. pamāt ar galviņu un teikt, jā, dārgais, taisnība, es tev pārāk traucēju dzīvot. tu mani ļoti mīli domās, un ar to man vajadzētu pietikt. bet tad būtu vajadzīgs nepieklājīgs pohuj līmenis manī. so. es eju prom, jo viņš nespēj saprast, kāpēc es eju prom.

cik bezgalīgi labi, ka nepieļāvu to šausmīgo muļķību, tiešām.

to all whom it may concern, man ļoti žēl, un es drīz sakontaktēšos ar visiem, ar ko vajadzēs, ja pēkšņi nenokritīs brīnumputekļi no gaisa.

šis nav slēgtais ieraksts, jo noskaņojums tāds, ka varētu uzprintēt uz krekliņa "fuck this shit".

whatever gets you through the night.

14CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

alefs:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Saturday, November 22nd, 2014 11:26 am
Iesakiet, lūdzu, kādu labu teātra izrādi Rīgā, kas varētu patikt mēreni konservatīviem vecākiem.

13CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

adinkra
adinkra
Saturday, November 22nd, 2014 10:17 am
Tak nemācās neviens no tās zolitūdes, vainīgos tikai meklē. Tai pašā laikā atstarojošās vestes valkāt negribam, līdīsim zem novilktas lentes būvlaukuma teritorijā (ta kādas lentes, metāla žogu izļurkāsim) pat apkārt nepaskatoties, ja tas mums ietaupīs 10 metrus ceļa. Un spiegsim, tiklīdz kkādi celtnieki, kas remontē, teiksim, 50 gadus neaiztikto kāpņu telpu, sagādā mūsu ikdienas rutīnai neērtības ar savu stulbo troksni un putekļiem. Kur nu, ar savu esamību vien jau sagādā neērtības, tak paskaties uz viņiem, netīri kādi, un no viņu špakteļlāpstām cilvēks var nosmērēties tikai paskatoties vien.
Tante ar mazbērnu, kuri apstājas zem puszāģēta koka paskatīties, kur kritīs. Meitenes no veikala, kuras bezmaz starp krītošiem ķieģeļiem pamanīsies izskriet papīpēt, jo ikurāt šobrīd tak nekas nekrīt. Jo, ja kas, grēkāzi atradīs, un tā nebūšu es, bet kkādi viņi, sliktie sliktie tur kkur ārā.
Kkā šaubos, ka tagad, lielveikalā atskanot gaudojošajam (vai kāds nu viņš tur ir) signālam, visi nu steigsies evakuēties. Stopudova kāds vēl fiksi aizskries no krītoša plaukta paciņu piena izķert. Un, ja paspēs, ar to leposies, nevis atslīgs ļimstošiem celīšiem pret tuvāko drošo sienu.

Ar šo es negribu teikt, ka nevajag meklēt un atrast vainīgos. Un, protams, ka es pārspīlēju. Bet acīmredzami, kkas mums, pilsētniekiem, ar to pašsaglabāšanās instinktu ir noticis. Laikam nolikts drošā vietā, kur par šo gādā kāds cits. Tas, kurš pēc tam būs vainīgs.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Saturday, November 22nd, 2014 08:46 am
[work bitch]

darba diena. nav piena.

Tags: ,

9CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

iokaste
iokaste
iokaste
Saturday, November 22nd, 2014 07:08 am
no tām nicorette košļenēm paliec mundrs tākā tāds tarakāns izbāzt galvu no alas un gribēt zināt.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Saturday, November 22nd, 2014 02:10 am
pierīgas ritmi

nu, fuck, nu, besī, ka sabiedriskais transports nepielāgojas pārceltajām darba dienām. labi, ka es vispār atcerējos apskatīties, vai ir kādas atšķirības autobusu sarakstā, bet iepriecinoša, protams, ziņa, ka jāizbrauc 40min ātrāk, nepavisam nav. pēc 4h ceļoties jau būs jāsteidzas.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

lemurs:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Saturday, November 22nd, 2014 02:05 am
leksikas dārgumi

Dārgie cibiņi, dalieties jele ar mani savos leksikas dārgumos!
1) Sakiet, kā jūs tēlaini mēdzat dēvēt izsmiešanu, apcelšanu, apdiršanu? Varbūt jūs lietojat kādus daiļus salīdzinājumus?
UPD. Tas ir, kādus dzīvelīgākus un arī rupjākus sinonīmus jūs lietojat, lai izteiktu 'pavilkt uz zoba', 'vazāt aiz deguna'?

2) Kādās nozīmēs jūs lietojat (ja lietojat) vārdkopu "mazais ezītis"? Vai jums tas ir tikai cilvēks, kuru nesaudzīgi izmanto, t. i., kuru drāž kā mazo ezīti? Vai arī jūs mēdzat teikt: čakarē kā mazo ezīti, apdirš kā mazo ezīti utt.?
Paldies jau iepriekš!

20CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

faded
faded
kristīne
Saturday, November 22nd, 2014 01:44 am
nu ir pienācis tas brīdis, kad es arvien mazāk tieku galā ar visu to, kas man ir jāizdara. man turpina uzkraut arvien jaunus darbus un pienākumus, un, šķiet, ka tūlīt, tūlīt es sabrukšu pavisam. man ir apnicis katru vakaru bezjēgā raudāt, dzert galvassāpju tabletes un mēģināt vākt sevi kopā. jo man nesanāk. man fakin nesanāk.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kakjux
kakjux
Lola
Friday, November 21st, 2014 10:14 pm
tā jocīgi paliek reizēm. šī vakara dzirdētā dziesma (Ballroom Blitz) klubbārā atgādināja par manu bestestāko friendu un pēc tās es aizgāju mājās. jo nebija jēgas palikt. no vienas puses, ja neiešu ārā, nesatikšu jaunus draugus. no otras puses - man jau ir draugi. arī te. un vēl mājās ir kaķis. un esmu pārāk awkward, lai ietu ārā pārāk daudz. bet, kā jau nesen tika atzīmēts, tad esmu jau uztaisījusi čupu skaistu, traku un traki skaistu atmiņu. šovakar noderēs pica.

Tags: , , , ,

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kjeerpis
kjeerpis
Ķērpis
Friday, November 21st, 2014 11:16 pm
Kas tas ir? Piektdiena, bet nav piektdiena

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

helvetica
helvetica
helvetica
Friday, November 21st, 2014 10:34 pm
vairot izpratni

Sakiet, lūdzu, vai cibā gadījumā nav kāds cilvēks no ceļpolicijas? es gribētu pieteikties darbā - par nelielu, bet taisnīgu samaksu pastaigāties atstarojošajā vestē pa neapgaismotām ceļu nomalēm, lai līdzcilvēkus pieradinātu pie domas, ka lietot atstarojošu vesti neapgaismotās ceļu nomalēs nav tas pats, kas būt baltam valim, melnadainai lezbietei invalīdei vai sifilītiķim, kuram gāžas nost deguns, pirksti un viss cits, kamēs mēs te tā runājam. šīsdienas cirslīgais izgājiens ar sabtransu - kopumā trīs epizodēs - beidzās ar attapšanos Rīgas pierobežā ar viesmīlīgi tālāk aicinošo Stopiņu novada ceļazīmi. Iemēģināju vesti un atklāju daudz jauna. par sevi, dzīvi Rīgā un līdzpilsoņiem. Taču tas mani neattur, pat vairāk - jūtu sevī briestam pilsoņa pienākumu ziedot (par taisnīgu samaksu gan) daili un pašcieņu līdzcilvēku drošības vārdā.

nē, nu, ja negribat šo, tad varbūt gribat uz Ziemassvētiem uzvest ludziņu par Parīzes Dievmātes katedrāli? Domāju, ka varētu pieteikties zvaniķa lomai, ja vien ļausiet apaut vesti pār slāņuslāņos saģērbtiem rudens mēteļiem un ar sparģeļiem pietūcītu mugursomu.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kjeerpis
kjeerpis
Ķērpis
Friday, November 21st, 2014 08:42 pm
Vakar transportā bija Smaka, aizvakar transportā bija Smaka, Smaka jau ir iesēdusies degunā, arī kabinetā likās, ka Smaka. Mājupceļā apsēžos transportā, un jā, te nu viņa ir, atkal Smaka. Vienmēr es skatos un meklēju, KURŠ???? Bet nu, apkārtesošie izskatās pavisam normāli. Jau piemetās tramīgums, ka es pati vai - pēc 5dienu peregara, bezgalīga daudzuma izpīpētu cigarešu un mēnešiem nemazgātām drēbēm... Kad izkāpjot blekaussēdošajai meitenei, kur bijusi, kur ne, tieši man blakus apsēdās Smaka. Un vēl gribēja parunāties.
Ciest nevaru sabiedrisko transportu.

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

po:
pajautaa
pajautā!
Friday, November 21st, 2014 06:52 pm
Maksāsim sodiņu vai sauksim policiju?

Kāda idejiski policijai (valsts/pašvaldības/ceļu/drošības?) daļa gar to, ka kāds brauc sabiedriskajā transportā bez derīga braukšanas dokumenta (biļetes)?
No jautājumā uzdotās situācijas atskaitām bezbiļetnieka neprovocētu agresiju vai citus ar pašu biļetes trūkumu nesaistītus pārkāpumus.

19CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

felipe
felipe
Kuets Kotkins
Friday, November 21st, 2014 06:26 pm
Mediji pēdējās dienās nav lietojami vispār. Interesanti, cik ilgs laiks paies līdz beigsies tā emociju un patosa pilnā siekalu retorika attiecībā uz Zolitūdi.

Tags:
Current Music: Fact - Some One Iz Stoppin' Me

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

avralavral
Aufklärung
Friday, November 21st, 2014 05:53 pm
Es atceros, kā tieši pirms gada šajā dienā vai dienu vēlāk biju ciemos pie draugiem un tur bija arī Ilze Viņķele, tobrīd Labklājības ministre. Tieši tajā dienā bija apzināti Zolitūdes upuri un viņu ģimenes. Mēs viņai jautājām, vai ir palikuši bāreņi. Jā, vairāki, bet tikai viens puika ir zaudējis abus vecākus, četrpadsmit gadus vecs, vienīgais bērns.

Un tagad paklausieties, kā tas džeks runā. Filips Jesipenko.

"Ir pagājis gads. Tā laikā manā dzīvē daudz kas ir mainījies, es esmu kļuvis par citu cilvēku. Tas, iespējams, izklausīsies dīvaini, bet es esmu kļuvis patriotiskāks. Es apzinos savu piederību šai valstij. Tagad es daudz vairāk uzticos citiem cilvēkiem un pieņemu viņus tādus, kādi viņi ir, taču šī gada laikā manu draugu loks ir manāmi sarucis. Ar laiku es sapratu, kuri patiešām ir mani draugi un kuri tikai izliekas, ka ir laipni, un bārstās ar banāliem izteikumiem.

Es esmu sācis vairāk cienīt vārda spēku. Agrāk es varēju kaut ko apsolīt un neizpildīt solījumus, es to pat nepārdzīvoju, vienkārši izdomāju kādu aizbildinājumu. Mēs bieži mētājamies ar vārdiem. ... tālāk ... )

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

217
217
J. S. Badger
Friday, November 21st, 2014 07:20 pm
divi vienā :D

kad atgriež dušu mūsu vannasistabā, ūdens sāk tecēt pa dušu arī kaimiņiem aiz sienas

Current Mood: very good quality, my friend

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Friday, November 21st, 2014 03:41 pm
kaut kāds ārprāts, ka es jums teikšu - ja dzert, tad ar grādiem! jo mums te šodien andis salēja bezalkoholisko šampi un es koppš tās glazes nevaru sev acis atlipināt un nofokusēt - viss tādā sniedziņā, kā aiz loga.. .. .. . .

Tags: , ,
Current Music: ronis ielec āliņģī

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

217
217
J. S. Badger
Friday, November 21st, 2014 06:12 pm
1001 veids, kā Indija Tevi piedrāž

Tu piecelies lieliskā garstāvoklī, no rīta izdzer (not really) "real coffee" viesumājas kafejnīcā (ne pēc kā negaršo, vismaz pēc kafijas nē), noīrē riteni pa 50 rūpijam (johohõ, tik izdevīgi!- par 20 mazāk nekā otrā ielas galā Tev vakar piedāvāja), un principā viss ir vienkārši mežonīgi fantastiski, un tu brauc un skaties palmas, banānkokus, kazas, govis, suņus, akmeņus, ganus, laukus, kokospalmas.
aptuveni šitā

5km vēlāk tu ielas malā pie kioska, kurā nopērc ūdeni, pieslēdz savu un otru riteni, un dodies 567 pakāpienus uz augšu uz mērkaķu pavēlnieka dieva Hanumana templi,

kur tevi sagaida līksmojoši mērkaķīši, mantras dziedoši onkulīši, krāsaini Rāmas un Hanumana un visu citu plakātiņi, ķirzaciņas, burunduki un indieši, kas grib ar tevi nofočēties (lai arī jau miljons reizes tas darīts, grūti pierast). un tev vēl ieķēpā to sarkano krāsu trešajā acī un liek apēst cukuru (for good health)
un ir karsts un patīkami plikām pēdām klejot pa akmeņiem

un trīstūkstošs stundas vēlāk priecīgi nokāpjot lejā, tu atklāj, ka kāds ir pārgriezis (izskatās, ka ar nazi) īrētajam ritenim riepu un kameru.
līdz ar to izpaliek vēl citu objektu apskatīšana, ir jāstumjas atpakaļ uz pilsētu un papildus vēl jāsamaksā 350 rūpijas par sabojāto riteni.
(un vēl pa ceļam satikta izraēliešu meitene pastāsta, ka tā te mēdzot būt - piemēram bērnu velosipēdiem vai motorolleriem noņem spogulīšus vai vēl kko. un neko nepierādīsi, bet jāmaksā ir)
toties, vismaz, apstaigājot šodien daudz viesumājas, uzzinājām, ka vakar pavisam nejauši esam iegājušas un dabūjušas istabu vislētākajā. nu, vismaz tas.
(ir jau forši, man joprojām patīk Hampi, tikai žēl, ka neko vairāk par to ceļa gabalu un Hanumana templi šodien riteņa dēļ nesanāca apskatīt...)

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

svari:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Friday, November 21st, 2014 12:53 pm
lva.lv

Mēģināju internetā atrast savas zobārstes kontaktus, piem., mobilo tālruni. Atradu saitu http://www.lva.lv

kur it kā tie dati ir slēpti ar zvaigznītēm, ķipa,

Telefona numurs: 2* *** ***

Vai tas ir tikai tāds āķītis, lai, piem., savāktu naudiņu, vai arī šajā portālā reģistrējoties var saņemt reālu infu?

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

iwillrockyou:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Friday, November 21st, 2014 12:43 pm
Kādam jābūt labam matracim un, kur tie iegādāties? līdz 200 eiro 180x200 ir reāli?
Varbūt kādam ir pieredze, zināšanas ar kurām gribas padalīties?

13CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Friday, November 21st, 2014 11:55 am
gribu ēst. esmu slima. sāp galva. pofig par sniegu.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tikko_pamodos
tikko_pamodos
tikko_pamodos
Friday, November 21st, 2014 10:58 am
pirmais sniegs

Mēs satikāmies veikalā, lai kopīgi nopirktu sastāvdaļas nedaudz novēlotajām valsts svētku vakariņām. Kopīgi stūmāmies garām ar Ziemassvētku rotājumiem pārkrautajiem plauktiem, sarunājāmies par pavisam ikdienišķām lietām. Kā kuram gājis darbā, kādi jaunumi Latvijas kino un kā tikt galā ar stresu, kas radies pēc šo jaunumu redzēšanas. Cik grūti sagādāt ziemai normālu malku. Mums tomātus vajag? Jā, paķer arī divus avokado salātiem un, klausies, ja tu ņemsi tik daudz mandarīnu, mums vajadzēs vēl vienus ratiņus. Mazliet aušīgi un priecājoties par reto izdevību satikties. Jo ne vienmēr ir laiks, ne vienmēr gribas, ne vienmēr sanāk. Kamīns pamazām iesila, no smiešanās un vīna iesilām arī mēs paši un nebija vairs iespējams tikt vaļā no ķiķināšas. Viņš smaidot glāstīja manu muguru, es spurgdama taisīju vaļā viņas krūšturi un kad pēc divām stundām atslābuši trijatā gulējām cits pār citu, bija sācis snigt pirmais sniegs. Ierosinājums iet ārā tika atbalstīts vienbalsīgi un pāris minūšu laikā savilkāmies biezās bikses, vilnas zeķes, satināmies šallēs un devāmies pastaigā pa mežu. Trīs lieli bērni, trīs satuntulējušies draugi, kas saāķējušies kopā elkoņos un vēlāk uz celma uzceļ miniatūru sniegavīriņu. Mēs šļūcām un purinājām zarus, pikojāmies un spārdījām čiekurus, līdz vienā brīdī sapratu, ka mūsu reti, tomēr intensīvi uzturētās attiecības jau sen vairs nav tikai pāri slīdošas, miesa pret miesu. Es vēlāk ilgi nevarēju aizmigt un, klausoties abu šņākuļošanā man līdzās, sapratu, ka daudz lielāks prieks man bija par šo vēlo pastaigu, no sniega slapjajiem cimdiem un visu, visu, kas ir rinķī un apkārt glāstiem, elsām, krūšu galiem, trīsām un dibenu apaļumiem. Nezinu, vai kļūstu vecāka, varbūt šis ir vienkārši pārejošs sentiments, bet daudz lielāks prieks man bija par šo vēlo pastaigu pirmajā sniegā.

Current Music: Radio Naba

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

ululate:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Friday, November 21st, 2014 10:46 am
mums te ir izraisījies ģimenes strīds (kurš zaudēs, rīt no rīta ies pirkt siltus mafinus brokastīm).

vai klimata pārmaiņu rezultātā (piem, kūstot ledājiem utt.) kopējais nokrišņu daudzums pasaulē palielinās? t.i., ledāji kūst, ieplūst okeānā = lielāks ūdens daudzums, kas var iztvaikot, un līdz ar to arī vairāk nokrišņu kopumā. vai tomēr tas kkā izlīdzinās?

wikipēdijā rakstīts, ka vnk tuksneši paliek sausāki, bet mitrās vietas - slapjākas. tiec nu gudrs.

kā jums šķiet?

13CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

sirdna
sirdna
sirdnA
Friday, November 21st, 2014 10:42 am
snieks snāk snikt.

šādās reizēs gribas dzīvot laukos, kur sniegs ir sniegs, nevis Rīgā, kur sniegs ir neērtība.

updāte. Interesanti būs pavērot, ko par pirmo sniegu saka sunnic, kurš no vienas puses ir totālais medību sunis, ziniet, trīs dienas dzīs pēdas lācim pa purviem, kalniem un biezokņiem, no otras puses, ir dīvāna caca.

7CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend