palasīties
linki up
freakart:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Tuesday, July 29th, 2014 11:32 am
VHS

Meklēju vecās pirātiskās/oriģinālās VHS kasetes ar filmām (vēlams krievu tulkojumu)? Kādam ir nojausma, kur tās visas video nomas nogrūda savu preci?

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

helvetica
helvetica
helvetica
Tuesday, July 29th, 2014 10:38 am
letonika.lv iesaka

"atzimet ar kasiti"

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

rediiss
rediiss
dekoratīvais pundurtrusis
Tuesday, July 29th, 2014 10:12 am
help help

ir vajadzībiņa strauji apstīties dažas disketītes. vai kādam draudziņam gadījumā nava retro datora iekārtas?

13CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kinskis
kinskis
Scandalo Calmo
Tuesday, July 29th, 2014 09:47 am
http://klab.lv/users/dzeina/2753613.html par šito. tbš, moču man nav bijis, tikai motorolleri, un tie paši īrēti. tomēr nav bijis no tiem neviena, ar kuru kāda meitene nebūtu vesta uz jūru. var jau starplaikos iegāzēt arī vienatnē, bet tas tāds onānisms, pa lielam.

11CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Tuesday, July 29th, 2014 09:42 am
autobusā stāvēju un svīdu - no bezgaisa, no savām domām, no blakustāvošo elpām un ķermeņiem, no izlaistiem matiem
darbā pagaidām vēl sēžam pie atrautiem logiem, bet mums ir kodiškas opcija pavisam kritiskiem grādiem - tas pagaidām mierina

Tags: , , ,

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Tuesday, July 29th, 2014 01:06 am
it's time to face my banana

"a fantastic fear of everything", ko ar brāli tikko noskatījāmies, laikam ir viena no pēdējā laika mīlīgākajām filmu pieredzēm. tematiski tā tieši laikā, kad man atkal persōniskā līmenī aktualizējusies baiļu tēma, forši pasmieties par paranoīdumu un tad padomāt vēlreiz par to, no kā tad īsti patiesībā ir bail tad, kad rausties no visādām it kā konkrētām lietām (e.g. banāniem vai veļas mazgātuvēm, vai no tā, ka kāds tevi noslepkavos, vai no tā, ka cilvēki slepeni grib, lai vācies projām).

mani vispār (starp visādām citām lietām) ļoti fascinē bailes. droši vien tāpēc, ka es pati ar tādām visādām mokos (bet nu - kurš tad nemokās). ja es kādreiz izdomāšu atgriezties akadēmiskajā vidē uz phd, tad labprāt pievērstos baiļu tēmai.

tagad jau īstenībā, liekas, kaut kādā mērā baiļu palielināta aktualitāte ir tāda visaptveroša, visās malās cilvēki domā par to, vai būtu jābaidās ukrainas kontekstā; ja tā padomā, uz šī fōna, protams, visas manas 'profesionālās' un sociālās bailes tādas pupu mizas. bet šis nestrādā, tieši tāpat kā nestrādā "neesi bēdīgs, jo kādam citam taču iet sliktāk!" vai, uzskatāmāk absurdi, "nepriecājies, jo kādam citam taču iet labāk!"

es gan tā arī pagaidām neesmu līdz galam atkodusi, kā varētu izvairīties no tā brīža, kad es sāku baidīties no cilvēkiem, ar ko esmu jau sapazinusies, palieku sevišķi tramīga un neveikla un pati sev visai aktīvi derdzos. tad, kad cilvēki jau ir paspējuši kļūt svarīgi, bet nav nekādas drošības sajūtas, ka tas kontakts ir ilgtspējīgs. un, protams, pirmais mehānisms, pie kura intuitīvi gribas vērsties, ir - tikt vaļā no tā svarīguma, atkāpties, noslēpties, izlikties, ka tā jau nemaz nav, es nemaz neko negribu, sist sev pa pirkstiem ikreiz, kad gribas pastiept roku, lai pabužinātu, nepiesēsties blakus fav bariņam, novērsties tā vietā, lai smaidītu, un visādas citādas disfunkcionālas pašmokošas izvēles. un tad arī, protams, visu laiku šitā sevi cenzējot un šaustot, komplektā ar darbiem, kas jādara, paliek maz kognitīvo kapacitāšu produktīvam kontaktam, un arī parunāt es vairs nespēju, un viss kļūst tikai sliktāk, jo ir skaidrs, ka nu taču ir arī objektīvs iemesls, lai neviens negribētu nekādu ilgtspējīgu kontaktu ar mani. un tad tik uz leju riņķiem vien, riņķiem vien. labi, ka es vismaz šito atpazīstu, gan jau var atrast arī kādu labu stratēģiju, lai ar šito cīnītos.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mafia
mafia
mafia
Monday, July 28th, 2014 11:54 pm
Nskatījos Blue Jasmine, priekškars krīt, es sajūsmā laužu krēslu... Nē, nelaužu, bet tik spēcīga filma, un aktieri! Vienk sajūsmā.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

shelly
shelly
Shelly
Monday, July 28th, 2014 11:17 pm
Biju šodien uz lekciju par attiecībām. Lekcija tika novadīta tikai sievietēm, un tās galvenā doma patiesībā bija vīriešu absolūtais loģiskais, emocionālais un morālais pārākums visās situācijās.
Vispār viena ziņā pilnīgi piekrītu - nevaru iedomātie, ka 50 mužiki sēdētu pāris stundas no vietas un, pavēruši muti, klausītos, kā viņus vienā baltā gabalā nopeļ un ik pa laikam lielāka efekta vārdā pat izmēda. Un vēl lai viņi par to naudu maksātu, nu, nē... Bet sievietes - jā, lūdzu, lūdzu!
Braucot mājās, no errestības apraudājos. It sevišķi tāpēc, ka pērn biju uz tās pašas lektores lekciju par citu tēmu, un tā bija tik satriecoša, ka nedēļu staigāju, zemei nepieskaroties. Tiešām prīmīga lekcija! Bet tagad...
Atbraukusi mājās, vispirms sabāru Lauvu, kas, mani pārgaidījies, izmētāja kartupeļus pa pusi dzīvokļa, tad paēdu, pabaroju Lauvēnu, apskāvu, sabučoju un apliecināju, ka joprojām izvēlētos viņu no visiem zemeslodes bērniem, un nolēmu rītvakar palikt mājās. Lai ir samaksāts par divām lekcijām - pieņemsim, ka es samaksāju par to pirmo, bezmaksas citas tēmas lekciju, tā patiešām būtu godam nopelnīta nauda. Ommm!

14CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

honeybee
honeybee
honeybee
Monday, July 28th, 2014 10:16 pm
Biju aicinājumā
Sajutos, es pat nezinu, jauna? Gudra? Nu vārdu sakot labi sajutos, un nepavisam ne pieaugusi

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Monday, July 28th, 2014 09:31 pm




1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mazaa_mija
mazaa_mija
mazaa_mija
Monday, July 28th, 2014 09:26 pm
atdodiet man visus miljons dundurus un pat uz to lapseni es neesmu vairs dusmīga, lai arī mazais pirkstiņš ir kā tāds kaučuka puļķītis, un ledusskapis arī jau vakar sāka uzsilt pļaviņā, bet esmu kur esmu nokrāvusies ar malkas pagalēm, slīpējot stiklus un miljons citas lietas, kas jāsaorganizē un jāsataisa pa šo nedēļu. un es nesaprotu kāpēc tieši tagad vajadzēja nosprāgt kondiškai mašīnā...
P.s. full report pie rasbainieka

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tvarj
tvarj
only after dark
Monday, July 28th, 2014 09:16 pm
runaashanas prasmes

-Kaa tevi sauc? Luucija?
-Uucija!
-Un tev ir uzvaards tev ir Lutere?
-Utele!

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

klusais_okeans
klusais_okeans
Stiller Ozean
Monday, July 28th, 2014 08:51 pm
nav iemeslu negrimt pesimismā (tieši šādā gramatiskajā izteiksmē)

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

helvetica
helvetica
helvetica
Monday, July 28th, 2014 08:44 pm
mazie dārgakmeņi

es nevaru, kā man griež šitā skaņa!!!!1 jau kuro gadu

vēl man griež, kā barbara zukova saka "exactly", kā ītans houks saka "I know" un kā žuljeta binoša saka "you're jelous". tādā secībā.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

wensdy
wensdy
wensdy
Monday, July 28th, 2014 08:26 pm
70.diena.

Tā kā man atkal ir problēma ar zobu - gudrības zobs laužas ārā un traumē visu apkārtējo - biju spiesta izmantot savu vienīgo brīvdienu, braucot uz Rīgu. Beidzot, kad beigas jau ir tik tuvu, es saprotu, cik stulbi ir ļoti gribēt braukt atpakaļ uz Rīgu. Nē, man tā pilsēta ļoti patīk un ir mīļākā, taču, salīdzinot ar briežiem, tur nekā nav. Nu, labi, mani draugi, bet izrādās mēs lieliski viens bez otra varam iztikt arī nedaudz ilgāk, un muzeji pirmdienās nestrādā. Mani iepriecināja divas sievietes - friziere Irina un kosmetoloģe Anna. Saņēmos vnk aiziet uz vienalga kuru frizētavu. Šoreiz lielisks atgadījums. Tur viss bija tik prasti, bet Irina bija ļoti centīga un perfekti uztvēra, ko vēlos un gala rezultāts ir burvīgs. Vienu brīdi es jau sāku svīst, apsverot viņas šausmīgo gaumi un tās ietekmi uz matu griezumu, bet es to norakstīju uz bailēm iet pie nezināma friziera. Un vēl uz dullo trāpīju pie savas iecienītās kosmetoloģes Annas. Tā nu es skaista bez gala galīgi saskumusi braucu atpakaļ uz briežiem. Pusi ceļa nogulēju, otru pusi centos nedomāt par to sievieti blakus sēdeklī, kuras roka visu laiku berzējās gar manējo. 

Un Rūtiņai vēl joprojām iet lieliski - pirms pāris dienām viņa atklāja jumta kori. Viņa tur izskatījās kā tāds pasaku kaķītis. Ļoti skaists skats un pilnīga drošība. Gan jau kkādi stārķi vai vanagi negribētu Rūtiņu. Šobrīd viņa, ierullējusi ķepiņas, sēž pie atvērtā otrā stāva loga un osta negaisu.

Bet vispār tas ir neticami. Jau 70 dienas. Varētu kkā nosvinēt, bet baigi nāk miegs un rīt atkal jārukā. Kgan ar jaunu frizūru nejauši jau būšu nosvinējusi.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dienasgramata
dienasgramata
Nepabeigtā dienasgrāmata
Monday, July 28th, 2014 05:57 pm
LETA. "Par atsavināmo īpašumu detālplānojuma maiņu sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas vasarā, laikā, kad normāli cilvēki Rīgā neuzturas."

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

217
217
J. S. Badger
Monday, July 28th, 2014 04:51 pm
ch vs fr

kopumā man šveicieši patīk labāk kā cilvēki nekā franči (ar atsevišķiem izņēmumiem). it kā arī dzīvoju reģionā, kur ir fr valoda/kultūra noteicošā, bet kkā šķiet, ka viņi ir daudz citādāki nekā franči. varbūt to dod multi-hmm-kultūriskā-hmm-? vide vai kā, bet viņi šķiet daudz brīvāki un atvērtāki nekā fr

laiks gan skrien nereāli, šodien nošokējos, ka tūlīt jau augusts klāt, vnk pisec. kkāda turbo laika mašīna, man šķiet, ka es šurp atbraucu pirms pusotras nedēļas
tā laikam ir, ja nav brīva laika gandrīz nemaz :) (hah, vakar 15h laikā no 6:30-21:30 bija tieši 19 atpūtas minūtes- 5 pīppauzes, šitā reāli vēl nav strādāts. šodien biš mierīgāk, bet nu jā - tas nedaudz raksturo to tempu un ritmu, kādā šobrīd sanāk dzīvot un domāt)

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mafia
mafia
mafia
Monday, July 28th, 2014 05:05 pm
šodien mana laimīgā diena - tiku pie pēdējā laima restorānā, lai mans mohito būtu pareizs, tiku pie pēdējās ledus piena kafijas kafejnīcā, un vēl tirgū tante atdeva visus pēdējos "dārgos" ķiršus par lēto ķiršu cenu un vēl uzmeta pa virsu, cik bija palikuši ^_^ Veiksme nebeidz sākties! Un vēl no rīta kursos univesitātē pusstundu pirms beigām ieslēdzās signalizācijas, un visi vienbalsīgi nolēma tāpēc beigt ātrāk un doties mājās, jo ko tad tur gaidīs kaut kādu trauksmes iemesla atklāšanu... Rīt jau redzēs, vai ēka būs savā vietā :D (pie mums tas te populāri - draudēt ar neesošiem spridzekļiem sabiedriskās ēkās, lai gan šis varbūt nebija tas gadījums).

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

pzrk
pzrk
nenopietns cilvēks
Monday, July 28th, 2014 04:48 pm
sveiciens no Rīgas

Jāizmēģina, kāda ir sajūta, cibojot 2014. gadā.

Atbraucu atkal uz savu dzimto Rīgu, šonedēļ pastrādāšu no šejienes. Drīz būs trīs gadi, kā esmu pārvācies uz Igauniju, man — desmitā daļa dzīves, meitai — jau vairāk kā puse dzīves tur nodzīvota. Kopumā: nenovērtējama pieredze, kuru ne mirkli un ne kripatiņas nenožēloju, bet pēdējā laikā ir arī uzmācies secinājums, ka pirmās paaudzes imigrantiem svešā vietā iedzīvoties ir ļoti grūti (tam gan varētu būt papildu izskaidrojums arī tāds, ka esmu nedaudz vienpatis, ko tur liegties).

Kā būtu ar kādu novusa partiju vai alu?

Current Music: Väravamäng

22CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Monday, July 28th, 2014 04:18 pm
gandrīz tikām pie kaķa. sapratu, ka nevēlos konkrēto kaķi.

konkrētais kaķis tāpat saimniekus atradīs, man vairāk gribas ņemt pabērnu.

bet zvans ar "tad mēs ņemam to kaķēnu?" un mana atbilde "jā", bija diezgan sirsnīgs mūsu komunikācijas piemērs. nē, pirms tam kaķis vispār nebija pieminēts, tieši tad, kad man izskaidroja, kas tas par kaķi, tad teicu, ka davai, ņemam kaķi, bet ne jau kaut kādu luteklīti no māmiņas, kas vien kaprīzes dēļ nav sterilizēta un skuķa, kam deviņtūkstoš feisbukdraugi, gan kāds cits paņems.

pārdegušas smadzenes. nespēju pastrādāt, nevaru padomāt.

šitādos kvantumos mēs vairs necibosim.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

helvetica
helvetica
helvetica
Monday, July 28th, 2014 04:15 pm
tāpat kā sensenajos laikos pirmējos automobiļus taisīja kā karietes ar piekabinātu spēka agregātiņu, pirms tie attīstījās par spēkratiem, kādus tos pazīstam šodien, tāpat arī inovatīvie materiāli, tādi, kas reaģē uz apkārtējo vidi, tiek ieformēti biomorfās formās. Lūk, vieta ģēnijam, izdomāt 'nākamo paaudzi', kurā jaunais saturs neies vecās formas pavadā.

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

zvirbuleens
zvirbuleens
zvirbuleens
Monday, July 28th, 2014 03:58 pm
Un vēl, kas mani kaitina feisbukā, ir tas, ka tur parādās kaut kas, kas mani ieinteresē, bet esmu jau paspējis noklikšķināt kaut kur citur, un vairs nekādi nav iespējams atgūt iepriekš redzēto saturu.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

andzika:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Monday, July 28th, 2014 03:32 pm
(ceru, ka mani neizbanos par atkārtotu jautājumu, bet iespējams, ka kādam ir uzradusies)

vēlreiz pārjautāšu, pirms eju uz oficiālajām kasēm -

varbūt kādam ir lieka biļete/ielūgums uz "world jazz festival" 30. jūl.?
labprāt atpirktu

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

shelly
shelly
Shelly
Monday, July 28th, 2014 02:24 pm
Ārā ap 30 grādiem, bet man piekto reizi pieprasa lasīt: "Dim dim dim dim dim, Lieli svētki ziemelim". Smējos līdz žagām.

7CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Monday, July 28th, 2014 02:22 pm
draudzīgs padoms.

a: nogrēkojušies vīrieši nes naktīs mājās puķes. ko lai nes nogrēkojusies sieviete?
b: seksu.

11CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

violets_t:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Monday, July 28th, 2014 01:32 pm
Alerģija

Nekad īsti tādas nav bijušas. Cik ilgā laikā vajadzētu pāriet izsitumiem, kas izskatās, ka ir kādas alerģijas izraisīti? Un vai šo procesu kā var paātrināt?

Tencinu.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tikko_pamodos
tikko_pamodos
tikko_pamodos
Monday, July 28th, 2014 12:28 pm
in other news

Paģiru lielākais (ja pat ne vienīgais) skaistums ir spējā saskatīt lietu īsto būtību. Vakar, sastutēta spilvenos, ar spēcinošām sviestmaizēm, dažādās ģeometriskās figūrās sagrieztiem augļiem un atvēsinošiem ūdens spaiņiem apgādāta, es laiski nodevos filozofēšanai par dzīves jēgu, labā un ļaunā attiecībām un citiem lielajiem jautājumiem, kas mani, protams, nodarbina tikai un vienīgi personīgās dzīves kontekstā. Brīdī, kad miesa (bet ne gars!) ir novājināti līdz pēdējam, brīdī, kad pazūd visi pustoņi, "kā būtu, ja" un "varbūt tomēr", es sapratu, kuri cilvēki manā dzīvē ir lieki. Atbilstoši izdarītajiem secinājumiem tad arī turpmāk rīkošos vai, pareizāk sakot, nerīkošos. Goda vārds, kā akmens (asmens, zibens, rudens, ūdens, mēness, suns) no sirds novēlās.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

antuanete:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Monday, July 28th, 2014 11:52 am
Varbūt varat ieteikt labu autoservisu?
Dots: 9 gadus vecs Nissan Pathfinder dīzelis, visu laiku vests uz dīlera servisu, bet viņi mani pēdējās vizītēs drusku aizkaitināja ar nespēju precīzi un laicīgi pasūtīt detaļas, un diagnosticēt problēmu, ja klients pats ar pirkstu neiebaksta, kas tieši un kā jāskatās. Loloju cerību, ka Rīgā (vēlams Daugavas labajā krastā) ir kāds serviss, kas strādā labāk un efektīvāk :) Līdz šim internetos ieteikts "Autoloks" Barona ielā un "Rolis" Čiekurkalnā (bet par šo sudzibas.lv daudz nelāgu atsauksmju). Ko saka Cibas kolektīvais saprāts?

Tags: ,

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
чайка
Monday, July 28th, 2014 10:56 am


my heart skips skips skips skips a beat |ffffound

Tags: ,

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Monday, July 28th, 2014 10:53 am
mirdzums

sapnī vienā brīdī ar mīļākajiem IM biedriem peldēju jūrā. mēs iepeldējām tālu, tālu, un tad milzu viļņi trīsstāvu mājas augstumā no jūras puses mežonīgā ātrumā nesa mūs krastā - mēs pagriezām sejas pret krastu un gaidījām, vajadzīgajos brīžos aizturējām elpu un nirām, un uzpeldējām, nirām un uzpeldējām, nirām un uzpeldējām, un smējāmies, jo tas bija lieliski, tas bija kā lidot, jo brīžiem tie viļņi mūs arī tiešām uzmeta gaisā, tik ātri, tik augstu, tik skaisti.
skatījos uz tiem cilvēkiem, to, cik eleganti viņi kustas gan zem ūdens, gan gaisā, cik skaisti mirdz ūdens lāsītes viņu matos un jj arī bārdā, un jutos.

Tags:

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

penny_lane
penny_lane
penija
Monday, July 28th, 2014 10:17 am
nepamanīju, kur vakar pazuda laiks. nostrādāju sestdienu, nostrādāju svētdienu un likās, ka esmu pelnījusi mazliet jūras. mājās biju pēc pusnakts, un manas mantas bija sakrāmētas glītās kaudzītēs.

un bija tik laba un viegla sajūta, ka nespēju uztaisīt pietiekami vainīgu purniņu. viens teikums vilcienā mani atbrīvoja, tiešām tā šķiet. tā jau šķiet vienmēr, bet tad tu sevi pieķer dziļās skumju naktīs plēšot matus un sirdi, jo nevar taču būt, ka.

var, var.var arī nesāpēt.

lai radītu perfektu stāstu, vajag ļoti daudz telpas. kādam telpa jāatbrīvo. un, skaidrs, ja tu sēdi savā smalko leļļu istabā un glāsti viņas, skaidrs, ka tu esi parasts šausmeņu trakais, skaidrs, ka tā nav apskaužama laime, lai arī nenoliedzami- tā ir laime.

varbūt tāpēc man vairākkārt vajadzēja skaļi teikt "es taču tevi pazīstu", tieši tāpēc, ka pēkšņi apjautu, ka nepazīstu vis.

ka prieciņu jau tagad pazīstu labāk.

iespējams, šī vienkārši bijusi viena no daudzajām reizēm, kad kāds piečakarējis māmiņu dabu. varbūt tas viss ķermeniskums, varbūt visa tā vilkme, tas izmisums... varbūt tas viss sasummējas frāzē, ar ko es reiz aizrijos. mums būtu skaisti bērni.

un beigu beigās mēs tomēr izvēlēsimies to, kas saudzīgāk un precīzāk spēs paņemt mūsu dvēseli rokās.

ķermeņi ir tik burzīgi, tik pārejoši, tik egoistiski un tik nepiepildāmi.

dvēseles ir tik skumjas.

lasīt biezas un maigas grāmatas zem ēnainas lapenes puskailai, reizi pa reizei paceļot acis uz zilzilām debesīm un dzirdam tālumā cilvēkus smejamies.

viss, ko pašlaik spēju iedomājamies sevi vēloties. pārējās vēlmes mēs rūpīgi iepakojam "uzmanies, ko vēlies" kastītē, aizlīmējam un sadedzinām.

jo dievs ir kļuvis vecs un cinisks.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dzeina:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Monday, July 28th, 2014 09:51 am
Pastāstiet, lūdzu, kā pieslēgt balss pastu.

Operators: LMT
Klausule: Samsung Galaxy S3.

Paldies jau iepriekš!

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dienasgramata
dienasgramata
Nepabeigtā dienasgrāmata
Monday, July 28th, 2014 09:31 am
Redzēju sapnī, ka esmu kaut kādā jocīgā veidā nokļuvis pagātnē - it kā pats savā jaunībā, it kā tomēr laikā un vietā, kurā es nekad neesmu bijis, taču ar šodienas zināšanām un ar nojausmu par to, kas tajā laikā notika. Pirmā epizode bija lielā skaņu ierakstu studijā, acīmredzot - "Melodija" - kur nupat pabeigts ierakstīt grupas "Menuets" plati "Dzeguzes balss". Pamostoties, biju pārliecināts, ka runa ir par septiņdesmito gadu vidu, taču tagad atceros, ka nē - tas bija astoņdesmito pašā sākumā. Nu, jūs taču zināt to plati - ar Imantu Kalniņu tādā Jēzus Kristus tēlā. Studijā bija mērens satraukums, bija atnākusi dziedātāja Inese Pabērza, aplūkoja plates vāku, parakstīja kaut kādus līgumus un es trinos apkārt, man niezēja pirksti pateikt viņai, ka šī ir ļoti laba plate un šis ir ļoti nozīmīgs mirklis, ka vispār viņa pat iedomāties nevar, cik nozīmīgā vēstures brīdī viņa šobrīd atrodas. Sapnī man tas šķita tik acīmredzami - gan tas, cik šis brīdis ir izšķirošs, gan tas, ka viņai taču noteikti nav ne jausmas par to. Tagad, domājot par šādu situāciju, tas vairs nešķiet tik viennozīmīgi - nu, labi, Menuets, bet nav jau nekāda visu laiku svarīgākā plate. Un, no otras puses - kāpēc gan viņai tobrīd tas arī nebūtu šķitis kā pats svarīgākais notikums viņas dzīvē? Varētu taču tā būt.
Pa vidu bija visādi pseidovēsturiski momenti ar padomju un latviešu motīviem, bet otrā epizode notika tajās pašās telpās, tikai acīmredzami gadus desmit vai piecpadsmit vēlāk. Sākās kaut kāds puslegāls koncerts, es jau ar zināmu interesi gaidīju, kurš no slavenajiem pagātnes mūziķiem nu kāps uz skatuves - ahā, tas bija Linga vēl grupas ZigZag laikos, citiem vārdiem sakot, 1989. gada latviešu pankroks. Bet aizraujošākais bija zālē sastapt pavisam jauniņu Regnāru Vaivaru un pilnīgi neatpazīstamu Džilindžeru īsi apgrieztiem matiem. Tikai pēc tam, kad viņš sāka ar mani runāt, es mēģināju saprast, kurš tas ir (tieši tā - "Kuru nu mana zepamziņa būs tagad man iesmērējusi sastapt šajā ceļojumā laikā?"). Viņš kaut ko man jautāja, kaut ko stāstīja par saviem plāniem nodarboties ar teātri, šķiet, viņš man jautāja, uz kuru teātri viņam iet, un es, iekšēji ķiķinot, jau gribēju pateikt - "Ej uz Dailes teātri, tur tev viss izdosies!", bet tad sāka aurot Linga un es aizgāju meklēt, kur palicis mans piecgadīgais dēls.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Monday, July 28th, 2014 09:23 am
ievēlos darbā un aizkrita auss

Tags: , ,

9CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dienasgramata
dienasgramata
Nepabeigtā dienasgrāmata
Monday, July 28th, 2014 08:55 am
DELFI. Izvēlē par labu Jūrmalai arī nepalīdzot tas, ka netiek piedāvātas, piemēram, atlaides. "Pacietībai ir kaut kāda robeža," sacīja Krutojs.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kautskis
kautskis
Viņa Gaišība
Sunday, July 27th, 2014 10:42 pm
Nobīdes maršrutā

Es uzrakstīšu par Nirnbergu, nacistiem un fetiša kostīmiem, goč pendel uzrakstīšu, vēl jo vairāk tāpēc, ka man arī tagad ir viens fetiša kostīms (NE lederhosen, bet gan sarkanrūtots krekls ar vegāniskām briežraga pogām, es viņā izskatos ļoti daiļi, atliek tik ciri pār plecu un prom uz mežu, I'm a lumberjack and I'm all right!) Bet tagad es esmu mazliet novirzījies no maršruta un, kā varbūt nojaušat, atrodos dižajā františeku zemē. Un man beidzot ir burvīgs iemesls izmantot jūzerpikču ar Milošu! (Ja neesat redzējuši Ostře sledované vlaky, kas ir čehu un no kurienes šī jūzerpikča ņemta, pārtrauciet visu un noskatieties, tā ir viena no pizdatākajām filmām ever. Vai varbūt pagaidiet, varētu uzrīkot filmas skatīšanos ar čehu aliem un tādām lietām, tēmatiskais kinoseanss, thhh.)

Vārdu sakot, pēc Nirnbergas mēs ar biedreni [info]gc izdomājām, nahuj Veimāru, v pizdu Beirutu (es zinu, ka viņa vispār ir Baireita, bet Beiruta skan skaistāk un pārprotamāk), dosimies uz Prāgu, jo, ko domājies (fun fact) Jūspadevīgais iepriekš nekad nebija bijis Čehijā. Nu, un es arvien ar pārlieku lielu prieku piekrītu pamēģināt lietas, kuŗas iepriekš neesmu darījis, nopietni, ko tik es ar šādu attaisnojumu neesmu sadarījis, bet es te novirzos no tēmas! Tātad: pēc nelielas besīšanās (jūs domājat, ka Vācijā sabiedriskais transports vienmēr iet laikā? Ha, biedri, ha!) mēs iebraucām františeku zemes galvaspilsētā. Pēc vēl lielākas besīšanās (pizģec, kā mani besī negodīgi valūtas mainītāji -- čaļi, es esmu savējais, es jūsu trikus pa gabalu pazīstu, godīgi, ar mani šitā izdarīties nevajag) mēs ievācāmies caur internetiem uzmeklētajā viesnīcā. Esat redzējuši Grand Budapest Hotel? Protams, ka esat. Lūk, šī viesnīca bija izspļauta vēlīnā Grand Budapest Hotel, kad viņā palikās Džads Lavs un viņa jau bija pārliecinoši savā norieta posmā. Ar tepiķiem klātu gaiteni, sešdesmito gadu ČSSR liftu un Purvciemremontu numuros. Varu iedot adresi, ja gribat, tur ir ļoti lēti un samērā tuvu centram (kur nekā nav, aizsteidzoties notikumiem priekšā) un vēl tuvāk Višehradai (kas diezgan pārliecinoši ir īstais iemesls, kāpēc jābrauc uz Prāgu, bet mēs atkal aizsteidzamies priekšā).

Tad otrā rītā pēc pārsteidzoši brangām brokastīm (man bija iedalīts ČSSR ražots šķīvītis, ak, gandrīz vai as'ru notrausu) devāmies ķeksīšu vilkšanas pasākumā, tas ir, apskatīt apskates objektus. The usual suspects: pils, tilts, katedrāle, tādā garā. Teiksim tā: es tiešām arvien biežāk spēju atteikties no vispārpieņemto apskates objektu apskates. Piemēram, pēdējo reizi Berlīnē es Brandenburgas vārtu un Čekpoint Čārlī vietā redzēju Ostina Pauersa slepeno štābiņu, kas, ko niekus, ir kādas piecdesmit reizes krutāks apskates objekts. Bet nu Berlīnē es esmu bijis kādas desmit reizes, es tā varu atļauties. Bet tomēr man kādā sirds stūrītī mita pārliecība, ka Prāgas apmeklējums nebūs pilnvērtīgs bez apskates objektiem. Droši vien viņi ir jāredz, tīri tā, lai varētu atķeksēt. Bet jārēķinās, ka to pašu ķeksīti vilks arī vesela kaudze krievu tūristu. Un amurikāņu fudge backpackers, kas visur vazājas ar savām milzīgajām somām un skaļi tērgā savā apnicīgajā amurikāņu valodā. Nekad nekur citur neesmu saticis tik daudz amurikāņu bakpakeŗu. Manuprāt, Prāga viņiem ir kaut kāds iniciācijas rituāls -- tu vienkārši neskaities pilnvērtīgs bakpakeris, pirms neesi atķeksējies Prāgā.

Tātad: par obligātajiem objektiem nav daudz, ko stāstīt. Piebildīšu tik, ka es nekad vairs nespēšu nopietni uztvert katoļus. Tie ir tie pieaugušie cilvēki, kas spēlējas ar lellēm, nosauc viņas (lelles) par "Prāgas Jēzuliņu" un izliekas, ka tā ir nevis spēlēšanās ar lellēm, bet gan kaut kāds morāls +1, as in, es esmu daudz morāli pareizāks tādēļ, ka pielūdzu lelles. Nu i nafig, pieaugušu cilvēku dzīve ir daudz interesantāka par šādu bērnišķīgu make-believe.

Toties neobligāto objektu, kā izrādās, Prāgā netrūkst! Es jau minēju Višehradu, līdz kurienei veiksmīgā kārtā īpaši daudz krievu tūristu neaizkuļas. Protams, viņi tur ir, bet ne tik daudz. Tur ir ļoti mierīgi un daiļi. Īpaši aizkustināja šķīstā jūgendstilā pārgleznotā gotiskā bazilika. Jo kāpēc gan ne! Tāpat Prāgā ir funikulers, kas ikvienu pilsētu padara daudz jautrāku (esmu pilnīgi pārliecināts, ka vārds "funikulers" atvasināts no vārda "fun".) Un, protams, Prāgā ir alus, daudz, daudz, alus. Lēts un labs, un daudz, un visur. Tāds prieks, ka mūsu Dievzemīte ir tāda nanny state, kas saviem pilsoņiem viskautko liedz. Prāgā es nodzertos.

Un vēl Prāgā ir ebreju kvartāls. Es, kā jau īstens latvietis, kam rados ir vieni vienīgi Veinbergi, Grīnbergi un Traubergi, par šo ticību visādi smīkņāju, bet pat ar visu smīkņāšanu jāatzīst, ka Prāgas ebreju kvartālā gan vēsture smacē nost uz katra soļa. Kā apstiprinot visādus neglītus stereotipus, Prāgas ebreji par sava kvartāla apskatīšanu prasa pretdabiski milzīgu naudu, gandrīz divdesmit eiras, kas, uzreiz piebildīšu, nav tā vērts. Samaksājiet uz pusi mazāk un apskatiet tikai Altneushul, kas ir vienīgais, ko tur tiešām vajag redzēt. Kādus septiņdesmit gadus jaunāka par Rīgu, tā visviens ir vecākā Eiropas sinagoga, turklāt, kā stāsta, tur bēniņos dzīvo golems. Viņa ir pārsteidzoši maza un droši vien vienīgā gotiskā celtne, ko jūs jebkad redzēsit un kas nebūs kristīgā kulta vieta. Tā nu tu tur sēdi un skaidri jūti, kā gadsimti veļas tev pāri. Ļoti burvīga sajūta, tā gadsimtu velšanās pāri.

Pretī Altneushul ir smuks pulkstenis ar ebreju alefbeta burtiem (kas, gluži kā latīņu alfabēta burti, vienlaikus kalpo par cipariem), kas iet pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Ja jums nav, kur likt naudu, turpat pretī suvenīru veikalā var tādu dabūt kā rokaspulksteni. Man ir, kur likt naudu, tamdēļ man tāda nav, bet, ja jums gribas koļīt īsteni ticīgas ebreju čiksas, šis būs īstais aksesuārs. Vismaz līdz tam brīdim, kad vakara gaitā viņas pamanīs, ka jūs tomēr neesat īsteni ticīgs ebrejs. Bet es atkal novirzos no tēmas!

Tas ir, tā īsti nenovirzos. Protams, man ebreju kvartālā kāds jaunietis platmalē un melnā paltrakā tā bikli apjautājās, sak, atvaino, bet vai mēs gadienā neesam ticības brāļi? Še jāpiebilst, ka man ir tāda savdabīga prasme: es itin visur izskatos pēc vietējā, tas ir, mani uzrunā valodās, kuŗas es nesaprotu, un prasa ceļu. Esmu pārliecināts, ka arī, teiksim, Āfrikā mani noturētu par kolonizatoru pēcteci, nevis tūristu. Protams, šeit palīdzēja tas, ka esmu atlaidis jo brangu bārdu (aizbraukšu nākamgad uz Irānu un pēc tam dzīšu nost) un visur staigāju ar cepuri. Bet es viņiem pateicu, ka neesmu. Jā, droši vien es nevaru melot pats sev, bet viņiem taču es varu, vai ne?!

Nu lūk, un tā nu beigu beigās ceļojums pa diženo františeku zemi tagad piestājis Pardubicē, kur es rakstu šīs rindas. Kāpēc Pardubice? Vāclavam Havelam reiz bija tāda skaista luga "Audience", kuŗā es, lai dievi man žēlīgi, reiz spēlēju savā amatieŗteātŗa karjērā. Un manam varonim, pārliecinātam urlam, darbs Pardubicē bija tāds slapjais sapnis, kas, visticamāk, nozīmēja, cik viņam zemas debesis. Nu lūk, un vispār Pardubice ir kūl, Pardubice ir reāli kūl. Ir gan tiesa, visu laiku gribas dungot Makartnija hītu "Back in the ČSSR", bet tas drīzāk tāpēc, ka Prāga savas sociālisma laiku pēdas cītīgi pieslēpusi (lai gan ne iznīdējusi, protams), bet Pardubice lielā mērā ne. Tāda Čehijas atbilde uz jautājumu, kuŗu neviens nav uzdevis, tas ir, es gribēju teikt, Valmierai. Nē, nopietni. Kad es pamanīju, ka viņi vasaras vidū uzrakuši pilsētas galveno ielu, es aiz laimes un māju sajūtas bezmaz vai apraudājos. Ja es jelkad došos trimdā uz Čehiju (nav plānots, bet, kā jau minēju, es labprāt pamēģinu lietas, kuŗas iepriekš neesmu mēģinājis), Pardubice būs tā vieta, uz kuŗu šad tad aizbraukt, pielieties ar lēto čehu alu un nuostaļģiski klīst pa kārtējo nupat uzrakto ielu, laikpalaikam saldsērīgi nopūšoties, nav tak dzimtene, bet tuvu gan.

5CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

auksts_entelekt
auksts_entelekt
Inde
Sunday, July 27th, 2014 09:23 pm
biju pie Dž. dārzā norakt Savus Kartupeļus. Pavasarī viņas vīrs man iedalīja divus kvadrātmetrus, kur drīkstu izpausties (mums ar viņu parasti strīdi par politiku, kur es saku, brauc atpakaļ uz savu krieviju, krievs tu tāds, bet viņš man da ja vašu Latviju odnim tankam zadavļu.) Tad nu lūk, iedalīja viņš man divus kvadrātmetrus, kur esot mana Latvija un kur varu vozņikatj.
Pirmo reizi dzīvē, bez spaidiem un pēc pašas gribas stādīju kartupeļus. Pirms tam to biju darījusi tikai bērnībā un mokās. Iestādīju 12 kartupeļus..šodien izraku tieši 22. Ieskaitot tādus, kas bija Eberharda oliņu izmērā.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kakjux
kakjux
mjauka
Sunday, July 27th, 2014 07:58 pm
un weekends vispār bija lielisks. ne pārāk daudz miega, bet vācu ciemiņi bija lieliski. par par spīti tam, ka ieradās caur Birminghamu. par laimi man ir lieliski draugi, kas palīdzēja atdabūt ciemiņus pie mums nakts vidū. paldies visiem :)

gan atpūtāmies, gan nogurām. cerams, ka ciemiņiem arī ir tik pat laba sajūta kā man.

tikai man tiešām būtu reizi pa visām reizēm iegaumēt, ka uz lielu staigāšanu nevajag vilkt jaunus apavus. kājas ir lupatās.

<3

Tags: , ,

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kakjux
kakjux
mjauka
Sunday, July 27th, 2014 07:53 pm
beidzot pieķēros savam juicer. paldies [info]zoja! viss lieliski!
protams, nekas nav perfekts. bet, vispār kopumā viss liekas ļoti pozitīvi. tīrīšana ir samērā viegla, kad piešaujas. izjaukt viegli un salikt kopā arī ir ok, tikai ar vienu sadaļu jābūt mazliet fiddly. bet nesūdzos.

vēders ir nedaudz konfjūzēts, bet ne sliktā nozīme. gan jau pieradīs, ka tagad būs vairāk veselīgo lietiņu.

feikpīpēm pasūtīju jaunos refillus ar normālu nikotīna devu. nevis strong.

pusotra nedēļa un tad būs mazliet atvaļinājuma. gaidu :)

Tags: , , ,

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

helvetica
helvetica
helvetica
Sunday, July 27th, 2014 08:56 pm
Tā "Saule, pērkons, Daugava" kataloņu versijā, šķiet, ir uzfilmēta El Born kultūras centrā, kurā atrodas viena no bezgaumīgākajām un drausmīgākajām Kataloņu brīvestības zaudēšanas cīņām veltītajām ekspozīcijām, ko manas acis vispār nacionāla rakstura kultūras iestādēs ir skatījušas (un nacionāla rakstura kultūras iestādes parasti mēdz izcelties ar ļoti īpatnām (jo dažādos, reizēm visai idiosinkrātiskos veidos nac.lieliskumu un izredzētību apliecinošām) ekspozīcijām un iekārtojumiem (paprasiet Nordiska Museet, Zviedrijā)). Lūdzu nepārprast, arheoloģiko izrakumu vieta, daudzas citas tur esošās ekspozīcijas, kā arī pats EBcc ir ļoti labs, bet tā viena ekzpozīcija tik drausmīgi patētiska un spekulatīva un paši rīkotāji, protams, no visa, kas tur ir, visvairāk lepojas tieši ar to.

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend