palasīties
linki up
ttp
ttp
ю
Friday, February 27th, 2015 06:24 pm
darba lietas, bet tāpat OMFG

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

zin:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Friday, February 27th, 2015 05:51 pm
ir kāda filma pēdējā laikā bijusi, kura emocionāli (nu, radīto sajūtu ziņā) līdzīga lock stock and 2 smoking barrels vai kkam uz to pusi?
kādu vispār filmu, no pēdējām, ne Oskara nominantēm, jūs ieteiktu noskatīties, tādu, kurai saturs būtu, bet bez gruzona fonā?

Tags:

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

rr_rrr_r
rr_rrr_r
rrr
Friday, February 27th, 2015 05:45 pm
mani galīgi neapmierina dzīve ar šāda veida un tik augstu nepieciešamās aizņemtības un pienākumu līmeni

Current Music: serj tankian - empty walls (http://tinyurl.com/or7mm2e)

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mafia
mafia
mafia
Friday, February 27th, 2015 05:41 pm
Apsveru domu nopirkt Etsy somu no opija audzētājiem:
"HMONG tribes live in the North of Thailand and have origins from the Thibetean area of China. Their livelihood has changed from Opium farming to handcrafting."

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

blondulla
blondulla
blondulla
Friday, February 27th, 2015 05:18 pm
Te pienāca Kindzulis un teica...

Ar to Parādnieka interviju interesanti. Visi (tie, kuri dzirdējuši par Parādnieku) taču jau zināja viņa izslavēto dubultās ģimenes modeli, tā teikt, jau viedoklis izveidojies, nekādu pārsteigumu taču nevarētu būt. Bet tomēr tas neattur lasīt interviju un dziļā riebumā un sašutumā to apspriest. Tā kā nedaudz tas robežojas ar mazohismu* (to pašu, ko pārmet Parādnieka sievai).

*За обедом в Клубе Ржевский рассказывает: «Господа, вот ко мне вчера вечером нищенка постучалась, оборванная вся, кусочек хлеба просит… Не поверите, господа, ебу и плачу, ебу и плачу…»

Interviju neesmu lasījusi, bet viedoklis ir :) Lai vai kādas ir viņa attiecības ar sievietēm, viens gan ir skaidrs, ka par saviem bērniem viņš rūpējas, un tas vien jau ir pozitīvi. Un vismaz viens no viņa bērniem, starp citu, ir ļoti sakarīgs. 

Toties dziļu nepatiku man izraisa tie, kas precās, šķirās un sataisa pa pasauli bērnus, kurus audzina bijušās laulenes vai draudzenes. Bet medijos šie cilvēki diži runā par morāli, latvieša pienākumiem un vērtībām. Tad vienīgais, ko gribas piebilst, ir šis.

 


4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

iokaste
iokaste
iokaste
Friday, February 27th, 2015 05:19 pm
visskaistākais mirklis ir, kad sen prātā ienākusī ideja beidz ripot pa ruletes ratu, atrod un iekrīt bedrītē.
bagāžas lenta beidz, bet karuseļi sāk griezties piecelties no nomāktā galda.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

honeybee
honeybee
honeybee
Friday, February 27th, 2015 04:08 pm
Biju pie jauna zobārsta, nu, zobārstes. Izskatījās jauniņa, droši vien jaunāka par mani. Speros iekšā kabinetā un uzreiz brīdinu, ka esmu bailulis.
Viņa: "Nekas, man arī bail."
Es: ... (fuck, I'm screwed)
Viņa: "..kad es eju pie zobārsta."

Bet visp. bija ļoti jauka un rūpīga.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kakjux
kakjux
Lola
Friday, February 27th, 2015 01:58 pm
Manu iekšējo dusmīgo feministi sākuši kaitināt šovinistiskie tv šovi kā Family Guy vai American Dad. Var teikt, kaķ, kur tava humora izjūta? Bet padomājiet paši, no kā tad īsti sastāv katra epizode. Tēviņš sataisa sūdus, paziņo, ka citi pie tā vainīgi, sataisa galvassāpes sievai, bet vienmēr tiek sveikā cauri, jo mīl sievu. I mean, wtf?

Tags:

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

avralavral
Aufklärung
Friday, February 27th, 2015 02:52 pm
latviešu metaforas

No Ezergaiļa:
"Vienība bija pazīstama arī kā Arāja komanda, Arāja banda, Viktora zēni, Žipčiki un Arājšen Buršen*"

buršen <-- buršs vai bursis = studentu korporācijas biedrs, jo Arājs kā izglītots cilvēks rekrutēja starp saviem daudzajiem paziņām alumniem.

Un šis arī:
"..ar tiešajiem šaušanas uzdevumiem nodarbojās ap 100 vīru (t.s. "cietais simts")"

Nez no kādiem kontekstiem nāk "zibenszellis"

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tvarj
tvarj
only after dark
Friday, February 27th, 2015 02:13 pm
Ja sheit ir kaads Horena un regeja fans, tad vinjam shovakar celjsh ved uz Trusi.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kautskis
kautskis
Viņa Gaišība
Friday, February 27th, 2015 01:16 pm
Kāda nolaidība!

Mēs jau cerējām, ka rubriku "Ko ziņās tev nestāsta" varēs slēgt. Bet nē!!!

Latvijas internet, kāda neiedomājama nolaidība!!! Kāpēc es tik svarīgas vēstis neuzzinu no jums!!!

Vakar Arizonā pensionāru ciematiņā izmukušas divas lamas un kādu stundiņu skraidījušas pa ielām, kamēr vietējais šerifs nesekmīgi mēģinājis viņas noķert. Amurikas ziņu kanāli par šādu lietu pavērsienu, protams, krita saprotamā sajūsmā un sāka filmēt visu pasākumu ar helikopteriem un raidīt dzīvajā, jo atzīsit taču, šitāds materiāls gaŗas, nogurdinošas februāŗa nedēļas gandrīz pašās beigās ir tīrais zelts. Beigu beigās lamas noķertas — nē, nopietni — ar laso.

Pagūglējiet llama escape, kaudzēm prieka. Un cienājieties, Delfi TV, man nav žēl.

9CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krii
krii
Krāšņais Kurvjziedis
Friday, February 27th, 2015 12:44 pm
Plānojam pavasari

Starta numurs - 10 362. Ar ko arī sevi apsveicu, glīts skaitlis.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dienasgramata
dienasgramata
Nepabeigtā dienasgrāmata
Friday, February 27th, 2015 11:32 am
Bet runājot par Krutoju, es nesaprotu vienu - viņš taču to savu jubileju jau nosvinēja Operā, pēc tam rudenī Maskavā un tagad atkal arēnā Rīga? Tāda kā ievilkusies dzimenīte?

13CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Friday, February 27th, 2015 11:29 am
savukārt trešdienas vakarā man uz ielas pievērsās divi jaunieši un prasīja, vai varot man uzdot atjautības uzdevumu, es šuvos nost, ka nē, labāk nevajag, bet viņi nelikās mierā un uzdeva: vai ķengurs var uzlekt augstāk par eifeļa torni?

Tags:

6CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dienasgramata
dienasgramata
Nepabeigtā dienasgrāmata
Friday, February 27th, 2015 11:26 am
Runājot par Parādnieku, ierosinu likumprojektu, kas paredzētu katram deputātam pirms likumdošanas iniciatīvas izdarīšanas obligātu psihologa apmeklējumu.

5CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

honeybee
honeybee
honeybee
Friday, February 27th, 2015 10:48 am
Pirmā reize, kad Stella (manā klātbūtnē) lieto vārdu "es". Konkrētāk - frāzē "Es slauku dibenu".

Tags:

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

chaika
chaika
чайка
Friday, February 27th, 2015 10:37 am
vakar braucu autobusā.. priekšā sēdēja 4 jaunas vācietes un mūsu gaismas pili nosauca par bezē cepumiņu, aizmugurē sēdēja viena ruda krieviete, kas citai līdzīgai pa telefonu mācīja uzkrainieti appist - piedāvā honorāru 100 eur, jo latvijā neviens viņu nepazīst, neviens viņu nezin un vēl inteļigentno uzraksti, ka latvija ir viena no nabadzīgākajām jevrosjūza valstīm, ķip, lai nesacerās un neuzprasās. mja, cik neciešami dažādi mums tie temperamenti un stils.

Tags: , , ,

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

elina:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Friday, February 27th, 2015 10:37 am
jautājums kultorgiem

Man te 8.-15.martā gaidāma ārzemju viešņa, kura, atšķirībā no manis, novērtē kultūru ārpus mājas. Vai ir kādi ieteikumi, kur iet, ko apmeklēt? Lai gan viešņa no Vāczemes, latviski saprot diezgan labi, kas, protams, paplašina kultūras loku. Vienīgais, ko pagaidām esmu atradusi ir - "Āda" Ģertrūdes teijāterī un "Krievu mūzikas pērles" Gorā. Purvīša balva vēl būšot. Vai ir vēl kas labs, ko apskatīt, klausīt un kam vēl varētu nopirkt biļetes uz to laiku?

5CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

wensdy
wensdy
wensdy
Friday, February 27th, 2015 09:51 am
Kancele.

Apskatīju Purvīšus. Visi darbi tādi kosmiski. Bet vienalga, es baidījos, ka pārdomāšu, bet nepārdomāju - Ģelža-Biša Kancele ir mana pirmā vieta. Noteikti noklausāties arī pašu mākslinieku video vēstījumu. Manuprāt, nozīmīgi, ka mākslas darbs bija baznīcas vidē - Doma dārzā. Tā kā nedaudz pavēdināja ar savu ventilatoru visādas sabiezējušas lietiņas gan par baznīcu, gan par mākslu. Forši. Laimīgais Fišers arī, protams, forši, bet ne tik.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krii
krii
Krāšņais Kurvjziedis
Friday, February 27th, 2015 12:06 am
Neliels manas privātās attieksmes paskaidrojums iepriekšējā ieraksta sakarā - lai izvairītos no pārpratumiem un sev adresētām apsūdzībām.
Tātad - pret parādnieka-rudzīša tipa večiem, t.i, nedaperētiem vanckarmačo un vonnabī alfa-meiļiem, kuri nav spējīgi apliecināties, kādā jomā godīgi konkurējot ar citiem tēviņiem - kaut vai kaujoties krogā - un tā vietā izvēlas glumas manipulācijas ar sievietēm un savu patriarhālo statusu, es izjūtu tikai bezgalīgu riebumu un naidu.
Savukārt, pret sievietēm, kurām nelaimīgi ir gadījies ar viņiem saistīties, es izjūtu nožēlu. Bez mazākās augstprātības.
Tam visam nav sakara ar monogāmiju-poligāmiju, vai ticību laulības institūcijas neesošajam svētumam.

Reply Add to Memories Email this entry to a friend

mafia
mafia
mafia
Thursday, February 26th, 2015 11:27 pm
Man vēmiens nāk no tiem pozitīvdomātājiem, kuriem viss ir puķains un rožains tā, it kā nekad dzīvē nebūtu saskārušies ar realitāti.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

dominika
dominika
dominika
Thursday, February 26th, 2015 10:46 pm
Tam ir vārds!

Šovakar uzzināju, ka eksistē tāda lieta kā pseidobulbārais afekts. Man šķiet, ka beidzot, pēc 30 nodzīvotiem gadiem šajā pasaulē, kaut kas izskaidro manu raudāšanu - asaras, kas var sākt krist neparedzami un nevietā un ko es nevaru pati apturēt, bet kas pāriet tikpat pēkšņi kā sākušās. Un kaut gan pēdējos gados esmu ārstējusies no depresijas un raudāšana ir bijusi saistīta ar skumju emocijām, nepamatotas (brīžos, kad nejūtos ne bēdīga, ne aizvainota utt.) vai pārspīlētas raudāšanās epizodes man ir kopš es sevi atceros (ir bijuši arī pretēji gadījumi, kad sāku smieties bez iemesla, vai jūtu, ka seja savelkas smaidā, saņemot nepatīkamas/skumjas ziņas) un es nekad neesmu varējusi saprast, kāpēc, bet zinājusi - tā ar mani ir. Man ir bijis par to kauns, un apkārtējie ir jutušies neērti, bet es neko neesmu varējusi ar to iesākt. Un, re, iespējams, tā ir neiroloģiska, nevis psiholoģiska rakstura problēma! Sirds (prāta?) dziļumos es jutu, ka ir jābūt izskaidrojumam.
Visinteresantākais ir tas, ka viena no lietām, ar ko šis sindroms tiek sasaistīts, ir smadzeņu trauma; un es uzreiz atcerējos, ka apmēram piecu gadu vecumā nožāvos no diezgan liela augstuma. Pieaugušie klāt nebija un pati nekā slikti nejutos, piecēlos kājās un gāju mājās, droši vien ka nekādu acīmredzamu seku arī vēlāk nebija, jo neatceros, ka mamma būtu vedusi mani pie ārstiem šajā sakarā. Rīt jāpiezvana un jāpavaicā, vai viņa neatceras, kad man sākās tās raudāšanas.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Thursday, February 26th, 2015 11:33 pm
brass battle brewing


CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

auksts_entelekt
auksts_entelekt
Inde
Thursday, February 26th, 2015 09:45 pm
velkos tagad mājās no darba. Vakara maiņa. Sajūta, ka nav spēka pār lūpu pārspļaut. Izlēmu būt drosmīga un iet caur piemājas mežiņu (pa taisno, līdz mājām metri 350, ejot apkārt ap kilometru). Par mežiņu to īsti nenosauksi, tāda 200 metru strēmele, ar cieši saaugušiem kokiem, līkumotu taciņu un vienu laternu pa vidu. Nevarētu teikt, ka galīgi tumšs, bet ne ar tā, lai naktī ietu cauri, lēnā solī dungojot. Uzeju uz taciņas, sāku bakstīties gar telefonu, ieslēdzu lukturīti. Tā, viss saslēgts. Spīdinu ceļu, tad paceļu acis un redzu, tālumā, blakus taciņai, satupusies čurā sieviete. Mugurā gaiša jaka. Saminstinos, sabremzēju, zem deguna nomuršķu kaut ko līdzīgu - vai, atvainojiet! un izslēdzu lukturīti. Domāju, ko darīt, pagaidīt, kad piecelsies kājās, vai iet tālāk, tēlojot, ka neko neredzu, un ja sieviete tad būs piecēlusies kājās, vēlreiz atvainoties. Pielieku soli. Pienākot tuvāk redzu, blakus taciņai rātni sēž sanbernārs, bet metrus 2 tālāk, ar muguru pret mani, stāv vīrietis un čurā.

11CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Thursday, February 26th, 2015 10:44 pm
have we met before

man šausmīgi gribas saprast, kad un kur uzdūros šai dziesmai, bet nevaru un nevaru atcerēties

tāda sajūta, it kā būtu klausījusies to kādā iepriekšējā dzīvē, it kā to neatceros bet atceros, it kā man tā nez kāpēc būtu jāzina, bet es būtu aizmirsusi
kas liekas visai dīvaini, ņemot vērā, ka nav jau nekāds tāds ūberšedevrs, tb, ir daudzas dziesmas, kas man noteikti patīk daudz labāk

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

adinkra
adinkra
Thursday, February 26th, 2015 09:49 pm
Bija taču pirms kādiem 25 gadiem standarts, ka mētelim jābūt garākam par svārkiem? Manā ciemā bija. Skaitījās nelāga stila kļūda.
Mūsdienās kas tāds laikam nemaz vairs nav aktuāls, var džemperi par biksēm vilkt, ja ir iekša.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

honeybee
honeybee
honeybee
Thursday, February 26th, 2015 07:16 pm
Kā zināt, ka esi piedzemdējis nerdu: bērns ir nopircis e-talonu, lai izmantotu telefona NFC un nolasītu e-talona datus :)

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Thursday, February 26th, 2015 05:23 pm
interpretācija

mans mīļākais teikums no intervijas ar parādnieku -
"Kritiku viņš lielākoties saņēma par to, ka ir vīrietis."

right.

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

krii
krii
Krāšņais Kurvjziedis
Thursday, February 26th, 2015 04:20 pm
Diemžēl šorīt izlasīju interviju ar Parādnieku un viņa iebaidīto mazohistisko kundzīti. Visu dienu sajūta, it kā būtu apēdusi kādu iepuvušu pārtikas produktu. Viņi abi nepārprotami ir ideālie Rudzīša pacienti.

104CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

tvarj
tvarj
only after dark
Thursday, February 26th, 2015 03:07 pm
zivis ir jāēd

no pusdienām palika pāri 4 pilnas pannas ar ceptām renģītēm :(

4CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

sirdna
sirdna
sirdnA
Thursday, February 26th, 2015 02:12 pm
Šī nav sevišķi īpaša diena, toties rītdiena būs visnotaļ īpaša. Speciāla, nebaidos šī vārda.

Pirmkārt, piektdiena.
Otrkārt, algas diena.
Treškārt, mana dzimšanas diena.

Vai tas nav jauki?

Tos, kuri nupat sāka auļot uz skapjiem un pagultēm, kur savu stundu gaida vērtīgās un pārdomātās dāvanas, kuras jūs akurāt priekš manis sagādājāt, es gribētu nomierināt un paskaidrot, ka man katru nedēļu ir vismaz viena dzimšanas diena. Esmu dzimis pirmdienā, 27.datumā.

9CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mufs:
pajautaa
pajautaa
pajautā!
Thursday, February 26th, 2015 01:50 pm
SPA

mopēds nav mans, neko no mopēdiem nesaprotu -

ārzemju kolēģe prasīja,vai baltik bīč hotel tiešām ir labākais SPA Latvijā (jo sevi tā reklamējot)? Nu,vismaz,vai tiešām ir labs?

Tags:

14CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kautskis
kautskis
Viņa Gaišība
Thursday, February 26th, 2015 01:43 pm
How the other half lives

Šiten te paklīda apkārt intervija ar msjē Imantu Parādnieku. Viņa ir sacerēta tajā postpadomju žurnālistikai, dievam žēl, gauži raksturīgajā žanrā "Mūsu lasītāji vēlas uzzināt, kāpēc jūs esat tik lieliski", tomēr tīri negribot šādas tādas savdabīgas personības šķautnes atklājas gan.

Tā vien izskatās, ka msjē Parādnieks vienkārši ir pieradis izrīkot sievietes. Viņam šķiet pašsaprotami, ka viņš nosaka, kā būs — tagad ejiet pastaigāties, jo es klausos metālu (citāta beigas), — un viņa kundzei šķiet pašsaprotami pakļauties. Protams, no tā it nebūt nav grūti atvasināt, ka arī visām pārējām sievietēm jāpakļaujas Parādnieka rīkojumiem. Netaisīsit abortus un viss, ko jūs iedomājieties.

Nēnu, protams, katram savs. Droši vien ir kaudzēm sieviešu, kas puslīdz labprātīgi pakļaujas. Man gan ļoti gribas to norakstīt uz greizu audzināšanu bērnībā, bet, galu galā, arī ar savām bērnības traumām katrs izdarās, kā tīk — vieni mēģina tikt pāri, otri cenšas neņemt vērā, bet trešie paņem klēpī, apmīļo un pasludina par savas morālās stājas stūrakmeni.

Bet vienu lietu es tiešām līdz galam nesapratu. Uz beigām Parādnieka kungs stāsta par savu divsievības mirkli. Kam negadās, vai ne. Bet pārsteidz viena lieta. Tātad šis msjē puslīdz labi saprot, ka cilvēki mēdz iemīlēties ne tikai tā, kā pienākas. Un, ja būsim tiešāki — cilvēkiem patīk kniebties ne tikai tā, kā pienākas. Protams, gabals jau viņiem nenokritīs, ja viņi to nedarīs. Tāpēc kaŗojošie morālizētāji vienmēr var pakāpties uz sava ziloņkaula ķeblīša un stāstīt — skatieties, skatieties, šitie pagrimteņi nespēj stāties pretī savām miesas kārībām! Nu, jā. Ļaudis vispār ļoti daudzas lietas dara tikai un vienīgi tāpēc, ka viņi to izbauda. Tad jau tikpat labi var rīkot piketus pie būlciņu [tâ! — red. piez.] ceptuvēm. Tās arī pastāv tādēļ, ka cilvēkiem patīk nodoties savām miesas kārībām.

Tātad: msjē Parādnieks gauži labi zina, ka šad tad var sagribēties kniebties ne tā, kā nāktos. Tāpat viņš nojauš, ka tādi iebildumi kā "jā, bet ģimene tak var izjukt" šādos brīžos īsti nestrādā. Tad pasakiet man, lūdzami, kādēļ šis pats kungs tik ļoti iebilst pret citiem ļaudīm, kas arī mīl un kniebjas ne tā, kā nāktos? Kas tas ir, vienkārša pārliecība, ka es esmu tāds ūnikāls un neatkārtojams, es jūtu lietas, kuŗas citi ļaudis nekad nespēs? Pārliecība, ka man ir atļauts, bet pārējiem nē? Tā skaistā atziņa "mana nobīde no normas nav nekāda nobīde, salīdzinot ar jūsējo", kas ļauj ļaudīm dzērumā gausties par to milzu postu, kas panestos, ja legālizētu marihuānu?

Starp citu, šis būtu bijis jauks jautājums, ko paprasīt sarunas beigās. Bet tad jau nu atkal, tas acīmredzot neatbilstu žanra prasībām.

34CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

kakjux
kakjux
Lola
Thursday, February 26th, 2015 11:07 am
Šodien gribas iepirkties. Nu tā, ka ik pa brīdim ieklīstu kādā internetbodē un sapņoju par jaunām kleitām. Somu arī jaunu vajag, vecā kaut kāda veca un nobružāta. Pēc darba vai nu jāieklīst Oxfordstrītā, vai arī jāaizdodas uz Westfieldiem.

Šodien mātei stāstīju, kā vilciens sakratīja manu sāpošo galvu. Un atcerējos veco labo pokemonmeitenīti, kas sen atpakaļ cibā rakstīja: "Kad manis vairs nebūs, tu mani sakratīsi". Apmēram tā jūtos šodien.

Tags: , , , ,

3CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

sirdna
sirdna
sirdnA
Thursday, February 26th, 2015 12:25 pm
Kā klājas, samaksāju par pusdienām. Atlikumā saņēmu vācu, franču, īru, grieķu un lietuviešu monētas. 20 leptas, tas mani sevišķi uzrunāja.

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

avralavral
Aufklärung
Thursday, February 26th, 2015 12:19 pm
Aija

Vakar galerijā Alma (Rūpniecības 1-2) atklāja Aijas Zariņas izstādi. Aiju pazīstu kopš bērnības, sekoju visam līdzi, arī tam ilgajam periodam, kad viņa vispār negleznoja. Tagad tīmeklī vēlreiz apskatījos arī tās senās, leģendārās bildes no 1980. gadiem (kad par katras izstādīšanu kādus piecus cilvēkus atlaida no darba - par to, ka bija atļāvuši izstādīties) - "Viņš un viņa", "Tango", Eiropas nolaupīšanas sēriju. Man jau toreiz kā pusaudzei tie darbi šķita ļoti spēcīgi, tagad tie šķiet vienkārši milzīgi. Un gan tas spēks ir liels, gan arī ir tāds ļoti liels maigums. Un kaut kāds netverams saprātīgums (tieši tā - nevis saprāts kā racionalitāte, bet tieši tāds mātišķs saprātīgums) visā tajā pašpārliecinātībā (kad es aizgāju pie viņas uz (neapkurināto) darbnīcu, viņa sarunu sāka ar to, ka uz lapas uzzīmēja, kur atrodas Visuma centrs un kā apkārt izkārtojušās galaktikas, un kur ir mūsu galaktika - mūsējā esot astotā zvaigzne Mazā lāča zvaigznājā). Ne tā kā Dellei, piemēram. Un pavisam citādāk kā Heinrihsonei (kuru es arī ļoti mīlu).

Jaunākā izstāde saucas "Rainis". Nē, tas nav joks. Un, galvenais, nekādā sakarā ar to jubileju un tām citām aktivitātēm. Aijai mājās nav interneta, tāpēc viņa visam šitam, ar ko mēs te dzīvojam, nemaz nav pieslēgusies.
Kuratore man palūdza un es izrakstīju tādu kā izstādes gidu. Ne obligāti tā, kā Aija man stāstīja (jo viņa runā vēl trakāk par Fišeru [jaunajā IR numurā viņš atkal ir izvērsies, cita starpā par to citplanētiešu reptiloīdu teikto "pran", kas apzīmējot pilnīgi visus vārdus pilnīgi visās pasaules valodās, izņemot "līdzcietība"), bet tā, kā es to saprotu. Procesā vairākas reizes nožēloju, ka esmu piekritusi, bet tagad esmu pateicīga. Piemēram, domājot un darot es sapratu vienu lietu, kas daudziem šķitīs neaprakstāmi banāla - ka sapratne arī ir konstrukts. Tu mēģini "saprast" saistību starp, teiksim, četrām bildītēm - kādā kārtībā tās ir jāskatās, kas nozīmē ko, kā mēs no x nonākam pie y, un pēc ilgākām pūlēm vienā brīdī tu "saproti" un tev ir tas priecīgais apgaismotības mirklis, - bet šī sapratne ir tevis paša radīta.
Tas teksts droši vien nekur citur netiks publicēts, tāpēc es ielikšu šeit (nav citur, kur likt).
... tālāk ... )

8CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

digna:
pajautaa
pajautā!
Thursday, February 26th, 2015 10:46 am
Mandeļu piens mazā tilpumā

Vai Rīgā kaut kur var nopirkt mandeļu pienu 200 - 500 ml iepakojumos? Ja jā, kur?
(Jautājuma būtība ir tilpumā, nevis mandeļu pienā kā tādā)

21CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

honeybee
honeybee
honeybee
Thursday, February 26th, 2015 08:35 am
Are delusion and sanity to be rigidly separated or, on the contrary, could the former be not only consistent with but even a condition of the latter?
Those are not abstract intellectual questions, and they have a real bearing on the way in which psychosis is treated in society today. Our attitudes to madness will shape our response to it, in terms of both our everyday interactions and in the choice of therapies that are available.

/Darian Leader. "What is madness"/

Ir pagājuši apmēram 3 gadi, kopš es pirmo reizi lasīju šo grāmatu. Trīs gadi testa brauciena iz sērijas "hmmmm, kā būtu, ja tu pieņemtu, ka ārprāts ir nevis stigma un lāsts, bet kaut kas tāds, kas piemīt plusmīnus visiem cilvēkiem, nevis nelielai daļai?"
Un, es teikšu, ļoti labi ir.

Protams, var jautāt, kāda tad galu galā ir atšķirība starp ārprāta definīciju "viss, kas traucē dzīvot pašam un citiem, ir ierakstāms zem diagnozes, bet, ja tu netraucē ne sev, ne citiem, značit diagnozes nav, značit tu esi psihiski vesels cilvēks" un manu daudz plūstošāko "praktiski visiem cilvēkiem ir psihiskas novirzes, lielākajai daļai pat vairākas, lielākoties tās ir pozitīvas un palīdzošas, un tikai retos gadījumos - slikta menedžmenta gadījumā - sāk traucēt sev un pārējiem"; jo sausais atlikums ir viens un tas pats, ne?

Bet tas ir tikpat tizli kā strikta seksualitātes definīcija, nu tipa "4-5 % no sabiedrības ir pilnīgi homoseksuāli cilvēki. Ja tu neesi viens no viņiem - t.i., cilvēks, kas drāžas tikai ar sava dzimuma pārstāvjiem un nespēj just uzbudinājumu saskarsmē ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, - tad tu esi pilnīgi heteroseksuāls un visa tava flirtēšana ar sava dzimuma pārstāvjiem ir vienkārši izrādīšanās, uzmanības pieprasīšana un izvirtība".

Strikta psihiskās veselības definēšana ir principiāli kaitīga. Tolaik, kad es stingri nošķīru "saprātu" no "ārprāta", katra reize, kad parādījās kaut kādas uztveres/domāšanas/identitātes nobīdes, mani uztrauca nemērā, man šķiet, ka vismaz 25-50 % stresa manā dzīvē bija no tā, ka man pastāvīgi 1) bija bail sajukt prātā 2) bija bail, ka es jau esmu sajukusi prātā, vienkārši pati to ne visai labi zinu 3) bija bail, ka sabruks mana rūpīgi būvētā normālā fasāde 4) bija bail, ka atnāks kāds un mani izārstēs un es zaudēšu visu, kas man sevī jebkad ir šķitis interesants un uzmanības vērts.
Un, piezīmēsim, panikas lēkme, kuras laikā tu paniski baidies, ka neatgriezeniski sajuksi prātā, ir neiedomājami nepatīkamāka par panikas lēkmi, kurā tu domā "oh, sasodīts, panikas lēkme, labi, ka tu necik daudz vairāk vairs nevari sajukt prātā"
Un, novērojot dabā kādu no savām psihuma izpausmēm, ir dafiga foršāk nevis domāt "fakfakfak es esmu traka tūlīt ņemšu cirvi un sacirtīšu gabalos savus kolēģus", bet gan konstatēt "oh, nice, viņa arī ir pieaugusi kopš iepriekšējās reizes, kad tikāmies, un viņai vēl joprojām piemīt spēja atrisināt manas problēmas in the most screwed-up way possible - bet nu zato nav garlaicīgi".
Nemaz jau nerunājot par to, ka, novērojot kāda cita psihuma izpausmes, ir ļoti jauki nevis padomāt "fakfakfak viņš ir traks jāturas pa gabalu fakfakfak viņš aizgāja uz virtuvi noteikti pēc naža", bet "o, forši, psihotiķis, man patīk psihotiķi, interesanti, kā tieši viņam tā domāšana iekārtota". Nevis padomāt "fakfakfak viņš pieturā sarunājas ar sevi un ēd kaķu konservus, noteikti tūlīt mani izvaros, jo viņš ir traks!", bet gan... well, džīzas, kāda tev daļa, ar ko viņš runā un ko ēd?

(Nemaz nerunājot par to dilemmu, kurā faktiski nonāk katrs psih*, kura pacients sūdzas par kaut kādiem simptomiem. Ņemot vērā to, ka psih. veselība = nekas tev netraucē, bet pie galvas daktera cilvēki tomēr iet tad, kad viņiem kaut kas traucē, tātad sanāk tā, ka praktiski katram, kurš aiziet pie psih*, būtu jādabū diagnoze par to vien, ka viņš iet pie psih*.)

Un man ir slikti katru reizi, kad mēs klusējam, kad mēs slēpjamies, kad mēs nejautājam. Kad mēs aizliekam aiz atslēgas aiz actiņas aiz kabineta durvīm aiz diagnozes vai "tev taču tas netraucē, vai ne?" mūsu dīvainās zamaškas, to mūsu personības daļu, kas nav atrodama vikipēdijā un izskaidrojama ar standarta diagnozēm. Danunafig mums tas vajadzīgs.

40CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

mafia
mafia
mafia
Thursday, February 26th, 2015 12:22 am
Viss atkarīgs, ar ko tu sevi salīdzini. Vai nu tu baro savu ego, atrodot kādu sliktāku piemēru, vai arī baro paškritiķi sevī, skatoties uz veiksmīgāku eksemplāru. Vislabāk nesalīdzināt, lai nav jābaro tie abi.

1CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

saccharomyces
saccharomyces
cukursēne
Wednesday, February 25th, 2015 11:45 pm
why is six afraid of seven etc

What begins with P, ends with E, and has thousands of letters?
The post office

CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend