Sensenos laikos biju aizdevies uz kabalas nodarbībām, kur papildus lekciju formātam ar kabalas mācības vēstures apgūšanu tika īstenoti arī t.s. psihotreiningi - tādi kā vingrinājumi ar psihi un apziņu. Priekš tam klāt bija arī sertificēts psihologs, ja nu gadījumā kādam "aiziet ciet" vai vajag nedaudz nomierināt, ja kas negaidīts gadās. Laikam tāpēc, ka pasniedzēji labi apzinājās, ko dara un kādi ir riski.
Bet citādi man šķiet, ka baigi jāskatās no pasākuma formāta. Visi šie garīgo meklējumu pasākumi, kuros tiek staipīti pieņēmumi par pasaules uzbūvi, kaut kādu iespaidu atstāj - tik neesmu pārliecināts, vai tāpēc uzreiz brauc jumts ciet.
Drīzāk tas tādos, kur ilgtermiņā reāli smadzenes skalo un mēģina kaut kādu mesijas kultu veicināt ar viszinošo guru un hipertrofēti laimīgo sekotāju apčubināšanu (a ļa Ugunsskolas). Un ja vienu dienu kaut kādā sakarā nāk apskaidrība vai lielā vilšanās komūnā, tad var uznāk megadepresija vājākam cilvēkam, kam tā bija visa dzīves jēga.
Bija vēl gadus 10 atpakaļ tādi līderisma kursi populāri te LV - it kā menedžmenta kategorijā drīzāk nekā ezotērikā liekami. Tajos cilvēkiem tā smadzenes skaloja un pašapziņu lika "uz stereoīdiem", ka klusie un nemanāmie cilvēki bija gatavi pēc tām nodarbībām kokos kāpt un vēl citus vilkt uz tiem kursiem (tā bija daļa no jauno klientu piesaistes mehānisma). Mani mēģināja tur ievilkt 2 paziņas, kuri laiku vēlāk atzina, ka pēc efekta pāriešanas jutās pat nedaudz neērti un atzina, ka jutošies nozombēti.