Konjaka
Frankfurtē mums bija jāpārsēžas lidmašīnā uz Bordo. Starp abiem lidojumiem bija 45 minūtes, un tieši tik nokavējās mūsu pirmā lidmašīna. Bijām spiesti palikt Frankfurtē, bet vismaz mums piešķīra viesnīcas istabu ar vannu un milzīgu gultu, kā arī kuponus ēdienreizēm. Diemžēl abi nokavējām savas uzstāšanās Konjakā, bet tā kā man patīk bezmaksas kuponi un spocīgas viesnīcas, nespēju sajusties pa īstam nelaimīga. Pieņēmu, ka kāds augstāks spēks ir izklausījis manas lūgšanas mistiskā veidā atpelnīt tos vairākus simtus eiro, ko mums nejauši izdevās bezsakarā iztērēt par manu biļeti. Sarēķinot viesnīcas numuriņa un ēdienu izmaksas (plus vēl es vēl iznīcināju vienu alu un Haribo konfekšu paciņu no minimāra), biļete ir atpelnīta. Paldies, likteni!

Konjakā - mazā Francijas pilsētā, kurā notiek literatūras festivāls - mūs sagaidīja jauki piedzīvojumi. Sākumā redzējām, kā policija arestē 1,20m garu vīru, kurš brauca ar motorolleri alkohola reibumā. Pirms tam bijām manījuši viņu bārā, malkojot alu. Vēlāk mums, kafejnīcā dzerot vīnu, piesēdās blakus kāda visnotaļ smalka kundze, kas lūdza aizdot 3 eiro. Es zinu, ka no šī ieraksta jau tāpat var būt radies iespaids, ka esmu liela sīkstule (lai gan tā galīgi nav), tomēr es viņai naudu neiedevu. Pēc tam sieviete palūdza cigareti, kuru viņa veikli ielika mutē otrādi un aizsmēķēja filtru. Viņa lūdza (drīzāk gan jāsaka - pieprasīja) vēl vienu cigareti, bet to es vairs nedevu (jo, atgādināšu, esmu principiāla, nevis sīkstule). Tad šī sieviete pagrāba no pelnu trauka benčiku un eleganti izsmēķēja to. Ejot mājās, mēs uzdūrāmies kautiņam pie diskokluba "Le Vip". Tajā piedalījās aptuveni 50 cilvēku, kuri kopā radīja tādu troksni, it kā pilsētiņā pēkšņi būtu sācies futbola čempionāts, un mēs atrastos stadiona fanu tribīnēs. Policija šoreiz kavējās ierasties, laikam bija aizņemta ar mazo vīru un viņa promilēm. Konjaku aiz apjukuma tā arī nenogaršojām, bet jauno božolē un Lionas desu gan.