sīlis
Mani pēdējā laikā interesē pilnīgi visi negadīvie viedokļi par topošo koncertzāli. Parasti tie ir spilgti, radoši, oriģināli. Gluži tādi, kādiem vajadzēja būt 11.klases domrakstiem.
Vismīļākais viedoklis ir par maketu. Proti, ir nepieciešams makets ar attiecību 1:1. Viens liels, liels makets AB dambī. Es ceru, ka tas iet roku rokā ar viedokli, ka pēc iespējas jācenšas taupīt naudu.
Otrs mīļākais ir vienkārši neizpratne - kādēļ ir vajadzīga koncertzāle, ja Rīgā tādu jau ir daudz? Proti, Skonto, Ķīpsala, Arēna Rīga! Koncertzāle nozīmē - saiet daudz cilvēku. Koncertzāle nenozīmē - vēlamies labu akustiku un piemērotību mūzikas uztveršanai.
Trešie mīļākie ir visi šodienas redzētie LTV. Kaut kāda vecene tur klausījusies radio "Nord", kur Rībena esot teikusi, ka tas izmaksās miljardu. Cita atkal runā tikai par krāsām - cik sen jau mēs zinām, ka melna krāsa pievelk siltumu un veicina sliktu omu. Tātad visi stīgu instrumenti sadegšot vai nogrimšot. Cits vīrs novelk savu kurpi, lai nodemonstrētu to kā sava veida maketu.
Man patīk iedomāties viņus visus jaunībā. Kad mīlestība vēl bija pilnā briedumā un apkārt virmoja siltu, siltu asiņu smārds.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: