dzīvnieki
Šorīt pamodos ar degošu lampu un ļoti netīrām kājām. Dažādie "sveicu" uzrakstiņi profilā liecināja, ka man ir vārda diena, tādēļ nolēmu to nosvinēt, neskatoties uz to kā pavadīta vakardiena. Es varētu trīs tādas vakardienas pavadīt un šodienu tik un tā nosvinēt.
Paņēmu rozi Elīnu, divdesmit jubilejas latus un aizgāju paskatīties "Zudušo pilsētu" par revolūciju Kubā. Tā kā es ļoti bieži pazaudēju tikko saņemtas biļetes (citreiz arī pasaku "paldies, čeku nevajag", kad pārdevēja sniedz man tikko nopirkto vilciena biļeti), šoreiz nolēmu turpināt ierasto tradīciju. Laikam ļoti iztrūkos no Aivara Eipura "Labdien" pie ieejas, tādēļ savu kino biļeti biju ielikusi peļķē. Man to šā vai tā nenācās izmantot, jo K suns uzticas saviem apmeklētājiem un biļetes nepārbauda. Pēc tam izdzēru "My green lady", paēdu pupas un uzmočīju vienu šaha maču. Tā, re, nosvinēju.
Bet patiesībā mēģināju runāt par to kā iztrūcināju savus četru šizīgākos draugus. Katram var gadīties savā draugu lokā atrast pa visam neapķērīgus vai neloģiskus tipiņus. Man tādu pavisam ir četri - Kārlis, Uldis, Filips un Artūrs. Visiem četriem balti zirgi, visiem caunu cepurīt's. Nu lūk, viņiem tad arī aizsūtīju šodien "Apsveicu vārda dienā". Pagaidām uz to ir reaģējis tikai Ābols, kurš apzinājās, ka viņam nav vārdadiena un apsveica mani. Negaidīti. Tagad vajadzēja sekot stāstiem par to, cik viņi ir šizīgi - tie mani draugi - , bet sapratu, ka tā īsti saprotami nemaz pierādījumus šeit nevaru sniegt. Tādēļ paļaušos uz Jūsu iztēli vai piekrišanu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: