Jauks brīdis
Festivāla "Laba daba" otrajā dienā mēs, šķiet, ap sešiem vai septiņiem vakarā, katrā ziņā kaut kad pēc grupas "Čipsis un Dullais" koncerta, aizgājām uz pusstundiņu pagulēt. Pamodāmies trijos naktī un nolēmām celties, lai piedalītos vismaz festivāla izskaņā. Uztrāpījām tieši uz Andžoņa koncerta otru daļu, kas man ārprātā patika un sapratu, ka jau tikai tā dēļ bija vērts celties augšā un stāvēt līdz potītēm dubļos.

Pie skatuves, protams, kūrīja Džimiņš ar K., un tā mēs visi četri aizgājām uz Šoļa disenīti, kurš spēlēja skaistas dziesmas, Džimiņš ik pa laikam aicināja visus kopīgi apskauties, un vispār likās, ka pasaule, pat, ja šobrīd drēgna un dubļaina, ir pati saulainākā un gaišākā vieta, kur vadīt savas dienas.

Fiksēšu savu mīļāko sarunu no šī agrā, deju un mīlestības pilnā rīta. Skan dziesma "As the world falls down" no filmas "Labirints". Tālākais citēts neprecīzi.

JJ: "Iedomājies, kā tas mums, maziem zēniem, sabojāja visu dzīvi. Bija skaidrs, ka, lai patiktu visskaistākajai meitene, ir jābūt rūķu princim".

Dž.: "Iedomājies, kā tas sabojāja visu dzīvi mums, mazām meitenēm. Bija skaidrs, ka visiem zēniem ir jābūt kā Deividam Bovijam".