Urbānie mīti
Izrāde man kopumā patika. Bet stāsts par ko citu. Bija sanākusi smalka publika - kultūras ministre, Gaiļu pāris, JRT aktieri, bariņš kritiķu. Varat saukt mani par supersnobu, man vienalga, bet man neliekas rēcīgi joki par fekālijām vai to, kā kāds nokrīt. Tāpēc tad, kad šī tik smalkā publika nenormāli ņirdza par to, kā Šmukste atraugājas, Krasts nejauši apsēžas uz naža vai aktieri aplej viens otru ar ūdeni, es sašutumā nodūru acis. Tāpat es zinu, ka liela daļa zēnu un arī pa kādai meitenei nav tikuši pāri anālajai fāzei, esmu to pieņēmusi. Taču... Kad Latvijas galvenā kritiķe kā traka smējās par epizodi, kurā džeks nejauši ielidina loga stiklā kaku, es sapratu, ka esmu mazākumā. Tiesa, pirms izrādes viņa dzīvi sarunājās par dāliju mēslošanu, varbūt vienkārši atrada starp šīm norisēm kādas paralēles. Bet citādi izrāde laba, nepārprotiet.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: