Engures kapi
Es pieminēju šeit iepriekš, ka man zvanīja tas jocīgais vīrs no Engures kapiem. Tā arī nesapratu, ko viņš grib, vairs necēlu. Cilvēkiem, kas vēlas no citiem palīdzību, būtu jāiemācās pāris elementāras lietas 1) zvana laikā ātrumā no vietas nerunāt vismaz piecas minūtes, jo a) es par šo lietu dzirdu pirmoreiz, tāpēc pusi neuztveru b) tas rada iespaidu, ka esat pustraks 2) kad esat beidzis savu garo monologu, vismaz spēt noformulēt, ko vēlaties no cilvēka, kam esat piezvanījis.
Tātad. Šodien sēžu kafejnīcā "Burgs", man klāt pienāk nepazīstams vīrietis.
"Sveika, Anete," viņš saka. "Varbūt mani neatceraties. Es par tiem Engures kapiem...".
Kā es viņu varētu atcērēties, ja redzu pirmoreiz? Bet... Pirmajās minūtēs gandrīz paģību, domāju - da fak, viņš mani tagad izseko!
upd. pamanīju, ka viņš tiekas ar Didzi Melnbiksi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: