rīta geja
Burti veidoja tik mājīgas rindas
Reizē tūļīgas un pārliecības pilnas,
Ka es uzreiz atpazinu
Nevajadzēja ne vārdu, ne uzvārdu
Atlika uzmest nejaušu skatu
Un sajutu, kā tavas rokas
Ritmiski skaras pie taustiņiem
Kursors nervozi trīc aiz komata
Cenšoties uzminēt, kurš būs tas burts,
Kas būs tas nākamais vārds,
Lai rinda kļūtu trekna un pilnīga,
Lai man atkal nesanāk pārprast
Šī ir tava pēdējā vēstule,
Uz kuru negaidi atbildi