Stratēģiskais plāns
Agrā jaunībā man basketbola pulciņā "Kolibri" bija tāda draudzene Ilze. Diemžēl mūsu bioloģiskie pulksteņi tikšķēja pilnīgi ačgārni, un Ilze atšķirībā no manis ļoti agri gāja gulēt. Kad kopīgi devāmies uz nometnēm vai sacensībām un palikām vienā istabiņā, tas mani sāka apgrūtināt, jo vakaros vēlējos izklaidēt sevi sarunu ceļā, bet Ilze - ieslīgt sapņu pasaulē. Tad es sāku atkost mehānismu, kā Ilzi var ilgāk noturēt nomodā. Es sāku viņai uzdot jautājumus par viņas vismīļākajiem tematiem - visbiežāk tas bija Ilzes papagailis Timis. Ar to gandrīz nekad neizdevās nošaut greizi, un varējām palikt nomodā vismaz kādu stundu ilgāk nekā cerēts.

Nesen atgadījās līdzīga situācija - sēdēju jau ar kādu citu draudzeni vakarā pie likteņupes, viņa jau nopietni dzīrās doties mājās, bet es vēl negribēju. Protams, esam pāri vecumam, kad piedien lūgt kādu rīkoties pretēji savai gribai un, piemēram, palikt ilgāk manis dēļ. Tāpēc es atkal izspēlēju tā saucamo "Ilzes kārti", un sāku mērķtiecīgi uzdot jautājumus par aktuālākajiem tematiem no viņas ikdienas. Neko, vēl pēc tam uz krogu aizgājām, palikām līdz slēgšanai.