Cilvēks visu lietu mērs
Pēdējā laikā brieduma vai citu apstākļu sakritību dēļ arvien vairāk sastopos ar situācijām, kad lietas, kas man visu nakti, visu mūžu likušās pašsaprotamas, citiem nebūt tādas neliekas. Apzinoties, ka citu uztvere nav nepareiza, bet vienkārši atšķirīga, mācos saprast un pieņemt ikvienu tādu, kāds viņš ir. Jo visas problēmas jau rodas no tā, ka citu rīcība tiek interpretēta, par izejas punktu pieņemot savu motivāciju darīt lietas konkrētā veidā. Lai gan cilvēki taču var identiski rīkoties pilnīgi dažādu impulsu vadīti. Es domāju, ka, attīstot dabisko empātiju un kļūstot pieņemošākam, pats vari tikt pie harmoniskākas dzīves. Bet tomēr joprojām dažkārt emocijas neievēro šo prāta uzbūvēto, visnotaļ konstruktīvo attieksmi pret realitāti un līdzcilvēkiem, un tad nu galvā vai pat skaļi telpā izlaužas šis eksistenciālais teikums: "Bļeģ, nu kā var nesaprast?".