Impro
Biju ceļojumā ar autobusu uz Ungāriju. Esmu, maigi izsakoties, mērenā sajūsmā. Visi tie cilvēki autobusā veidoja tādu mazu Latvijas sabiedrības mikromodelīti, kuru vadīja gide vārdā Ausma. Jauks cilvēks kopumā, neko sliktu nevaru teikt, drīzāk mani izbrīna, kā cilvēki piemeklē sev profesijas, kas viņiem ir pilnīgi nepiemērotas. Piemēram, viņa mūs izveda ekskursijā pa pilsētu, parādot vietas, kuras drīkstēsim apskatīt brīvajā laikā. Mums tika pastāstīts, kā ārzemēs pareizi lietot bankomātus, pieteikts, ka līdzi pastaigā pa pilsētu drīkst ņemt fotoaparātus, vai atklāts, ka kafejnīcā būs redzamas bildes ar ēdieniem, ko var pasūtīt šajā vietā. Uz atvadām pat saņēmām kaislīgas Jāņa Petera gejas rindas. Gandrīz neko neuzzinājām par valsti, kurā viesojāmies, bet tas nekas, es tik un tā viņai ceļojuma vērtējuma lapiņā ieliku atzīmi "viduvēji", nevis "vāji", jo nolēmu, ka man tomēr šodien ir laba, neko daudz nepieprasoša sirds. Un galu galā - arī patīkami konstanti apreibusi galva. Turklāt īstenoju savu mērķi, un vienīgie burti, uz kuriem četru dienu laikā atļāvos paskatīties, bija redzami īsenēs un ēdienkartē.