Ceriņi
Es mīlēju džeku, kas bija kā ceriņi - mīļi lillā, sadeva daudz pieclapu laimītes, bet ātri noziedēja nesmuks un nekādā jēgā, galu galā. Pati biju skumjš pīlādzis, kas auga blakus rododendru krūmam, ar kuru kopā remdēja savu ogu rūgtumu, aprunājot margrietiņu lauku, kas smirdēja nejēgā.