diena pēc dzimšanas dienas
Esmu ārkārtīgi priecīga, ka Elīna man ir iemācījusi formulu, ko likt klāt pie visdažādākajām parolēm. Šķiet, esmu to jau stāstījusi, taču nenāks par ļaunu atgādināt. Mēs mācījāmies vidusskolā, un katru pirmdienu gājām uz datorapmācībām, lai iemācītos lietot Exel, un būtu konkurētspējīgas darba tirgū. Dažkārt es negāju uz tām stundām, bet Elīna gan vienmēr gāja, jo viņa jau ir zubre, to taču Jūs visi tāpat zināt. Lai sāktu lietot datoru, bija jāievada parole "11a2", bet mēs nekad neatcerējāmies, kas ir aiz "11a", jo otrai mūsu klasei tā parole bija "11a1". Tad nu Elīna teica - "Es zinu, kā mēs atcerēsimies šo paroli! Mēs esam 2, un paroles beigās ir 2!". Diemžēl es uz stundām bieži nenācu, tāpēc Elīnai tik un tā bija grūti atcerēties, ka mēs esam 2, ja jau es tur fiziski nemaz neesmu. Taču tagad es vienmēr paroles beigās lieku 1. Ja jūtos ļoti vientuļa tajā brīdī, pielieku trīs - 111. Bet vienmēr tas ir 1, jo es esmu viena.