man ir stādiņš
Man ir mazo tomātiņu stādiņš. Tas jālej ar uztura šķīdumu Vito, kas atšķaidīts ar ūdeni. Es zinu, ka tad, ja es Vito taupīšu, es sev ražu laupīšu. Tomātiņš pa nakti tumsā ir jānes iekšā, lai sildās, bet pa dienu jāliek laukā, lai vieglāk notiktu dabiskā barošanās - fotosintēze. Tā kā es esmu tomātiņa saimnieks, kas visus šos darbus pildīs, man līdz tomātiņa ziediem un pēcāk ražai jāatsakās no jebkādām ballītēm vai nakšņošanas citur, kas liegtu ienest tomātiņu iekšā. Kad raža būs ienākusies, griezīšu tomātiņus uz pusēm, likšu uz paipalu oliņām, un man būs mazas sēnītes. Kad uz sarkanā tomātiņa uzspiedīšu majonēzes punktiņus, man būs konkrētas sēnītes - mušmirītes. Un tās es ēdīšu dienā un naktī, atceroties par to, ka tomātiņam biju vajadzīga kā dienā, tā naktī.