vai viegli būt jaunam?
Šodien pārrodoties mājās, mani sagaidīja ne vien tētis, bet arī viņa draugs Ainārs, kurš ir mūziķis un komponists. Tētis ir sportists, tā kā viņiem labi saskan, jo sarunu temati nekad nepārklājas. Abi malkoja dažādus dzērienus. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem, piesēdu ar viņiem iedzert tēju. Ainārs bija ļoti nobažījies un neatlaidīgi vēlējās noskaidrot šobrīd jauniešos valdošo noskaņojumu. Viņš liekot visas cerības uz jauniešiem un ticot, ka tie ir sasūkušies ideālismu un tagad mainīs mūsu valsti. Ies kaut vai pār līķiem, lai sasniegtu iecerēto, ir erudīti un rīcībspējīgi. Tā kā apsekojot manu draugu loku, neatradās neviens, kurš būtu pirmais bez grēka un cēlis akmeni, lai triektu to pret Saeimas logiem un arī citādi nebiju novērojusi, ka kāds te grasītos iet pār kaut ko citu kā sliktākajā gadījumā sarkano gaismu, nācās viņam nepiekrist. Viņš bija šokēts, jo es taču apgrozoties radošās aprindās. Tad nu aizdomājos, ka varbūt tikai es visu esmu palaidusi garām, varbūt lielākajai daļai jauno ļaužu ir padomā pavisam kas cits. Gribētu noskaidrot Jūsu viedokli šajā jautājumā. Tātad - ko Jūs Aināram būtu teikuši manā vietā. Sevišķi priecāšos par mūžīgā jaunieša Voldemāra Burģa viedokli, kurš ar mani jau trīsreiz nav apstiprinājis draudzību šajā portālā, tik nelokāms viņš ir.