brīvdiena
Ir diez gan muļķīgi izklaidīgiem draugiem (tādiem, kas mēdz izklaidēties) uzticēt savas mammas telefonnumuru. Jo tad viņi, redz, mēdz šādos siltos piektdienas vakaros nenorientēties savā piezīmju grāmatā un izraut mammu no miega. Mamma teica, ka iedošot manu numuru veciem rakstniekiem, lai šie zvanot no rīta. Jāatzīst, ka es justos diezgan pagodināta. Piezvana, piemēram, ap septiņiem Knuts Skujenieks. Vai Zigmunds Skujiņš. Vai pat Māra Zālīte. Lai gan viņa vēl nav TIK veca. Pēdējā laikā arī no rītiem vairs nav tik grūti. Varbūt veca palieku es pati. Vai arī, vasarai tuvojoties, vecas kļūst naktis, un nespēj vairs tik agri palikt nomodā un būt tumšas. Un es esmu tā, kam uzticētas nakts funkcijas.

Ja tu pats arī esi tikpat izklaidīgs (tāds, kurš mēdz izklaidēties), cik tavi draugi, piektdienas kļūst tik ikdienišķas, ka paciest tās kļūst fiziski un emocionāli ļoti grūti. Tādēļ efektīgāk ir ar savu labāko draugu sarīkot abiem svētkus, aizejot uz kādu rosinošu filmu, apēdot suši ar augļu tēju un dodoties mājās lasīt žurnālus. Pa ceļam uz pieturu pavisam nemanot sanāk ar pieredzējuša cilvēka nicīgumu skatīties uz tiem, kas beidzot norāvušies no ķēdes un ar izsalkušām acīm ver vaļā dažādu klubu durvis. Naktis taču paliek arvien vecākas, neizniekojiet tās!