Vairāk tas, ka nedabū pa dienu savu ierasto mieru un klusumu, kad var kārtīgi izgulēties un tad vakarā būt mīļuks. Ja visu laiku esmu mājās, tas viņam grūtāk būt mierā, jo visu laiku jāčeko, ko es daru, ko tieši tur taisu ēst, utt. Un no tā tad arī uzvelkoties visticamāk, ka nav dabūjis savas svētās 18 stundas miega, haha. Bet tas tāpēc, ka vnk pieradis tā dzīvot - gan ar mani, gan Sabīni parasti vienmēr pa dienu pats savās darīšanās. Vakar viņš bija manāmi tramīgs, pat drusku tā kā dusmīgs arī, vienreiz arī iesita man. Tad aizgāja pusstundu pagulēt vannasistabā viens pats tumsā kādas minūtes 40, atgriezās kā cits cilvēks - mīļš, pieklājīgs, nu parastais omulis.