Helikopters
Vakar jutos kā izredzētā, jo man bija iespēja apmeklēt "Balto helikopteru". Es saprotu, ka šo izrādi var raksturot ar vārdiem "neparasts smalkums" vai "cilvēka dievišķā apjausma sevī un ārpus sevis" un tā tālāk, bet man lielākoties bija garlaicīgi. Traucēja arī austiņas. J. man bija iestāstījis (un pats tam svēti ticēja), ka Barišņikovs izrādē runāšot latviski. Vispār citiem laikam arī traucēja, jo neviļus saskaitīju, ka izrādes laikā austiņas ar blīkšķi gāzās zemē 10 reizes. Šķita, ka aktieriem arī tur nebija daudz, ko darīt - 2.5 stundu intelektuālu sarunu, kurām pa vidu Barišņikovs pāris reižu daudznozīmīgi uzdejo. Vietām gan ieskanējās šis tas asprātīgs, ironijas tur arī it kā netrūka. Ļoti patika epizode par pasaulē mazāko Bībelīti, tā gan bija mīļa.

Un kāpēc izrādes nosaukums ir "Baltais helikopters"? To es arī īsti nesapratu. Cerēju atbildi uz šo jautājumu atrast recenzijās, bet tās diemžēl arī bija garlaicīgas.